Lielbritānijas parlamentā dienā, kad gaidāms izšķirošais balsojums par Brexit nolīgumu ar Eiropas Savienību, gan valošās Konservatīvās partijas iekšējā opozīcija, gan Ziemeļīrijas partija norādījusi, ka ar šonedēļ panāktiem nolīguma papildinājumiem nepietiks, lai šie deputāti balsotu «par».
Kā vēsta britu raidorganizācija BBC, parlamentā otrdien, 12.martā, uzstājies Lielbritānijas ģenerālprokurors Džefrijs Kokss (Geoffrey Cox) ar atzinumu par to dokumentu saturu, kurus šonedēļ atbalstījusi Lielbritānijas valdība un Eiropas Savienība, cerot pārliecināt britu deputātus pieņemt izstāšanās nolīgumu.
Atzinumā ģenerālprokurors norādījis, ka februāra un marta sarunās Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Meja (Theresa May) ir izdevies panākt uzlabojumus attiecībā uz Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu jeb plānu, ka, ja birti nepieņem izstāšanās vienošanos, Ziemeļīrija atšķirībā no pārējās Lielbritānijas paliek ES muitas zonā.
Tomēr, uzskata ģenerālprokurors, saglabājas juridisks risks, ka Ziemeļīrija ES muitas zonā paliek nenosakāmi ilgu laiku.
Arī jaunā situācija nav pieņemama konservatīvo rindās strādājošai, eiroskeptiskai Eiropas Pētījumu grupai. Par nepietiekamu Mejas sasniegto ir atzinusi arī Ziemeļirijas Unionistu Partija, kura parlamentā atbalsta Konservatīvās partijas mazākuma valdību.
Ko devušas pēdējā brīža sarunas?
Londonas un Briseles pirmdien, 11.martā, publicētais attiecas uz sauszemes robežas pagaidu noregulējumu, kam plānots būt spēkā, kamēr puses pēc britu izstāšanās vēl nebūs vienojušās par savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu.
Papildinošie dokumenti paredz:
ES un Lielbritānija vienojas pēc izstāšanās ātri sākt sarunas par savstarpēju tirdzniecības līgumu.
Puses uzsver, ka nevēlas, lai stātos spēkā Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējums, kura laikā Ziemeļīrija paliek ES muitas zonā, bet pārējā Lielbritānija ne.
Ja noregulējums stājas spēkā, tad puses ir apņēmības pilnas vienoties par citu veidu, kā neieviest reālu robežkontroli starp ES sastāvā ietilpstošo Īriju un britu Ziemeļīriju.
Izstāšanās balsojumu plāns
Lielbritānijas parlamenta izšķirošu Brexit balsojumu virknē pirmais solis būs līdz 12.martam sarīkot atkārtotu balsojumu par valsts izstāšanās vienošanos ar ES, kur, kā cer panākt Meja, būtu iekļautas izmaiņas vai pārejas perioda precizējums attiecībā uz Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.
Ja parlamentārieši to noraidītu, tad 13.martā tiem būtu jābalso, vai atbalstīt valsts izstāšanos no ES bez vienošanās, kas tā pieņemšanas gadījumā nozīmē, ka ar parlamenta vairākuma atbalstu valsts dotu skaidru piekrišanu «smagā» Brexit scenārijam.
Ja parlaments balsojumā izslēgs arī šo iespēju, tad līdz 14.martam deputātiem būtu jābalso par iespēju lūgt ES vēl pagarināt izstāšanās sarunas un pirmsizstāšanās periodu, kas jau ir ildzis divus gadus. Faktiski tas nozīmētu atlikt izstāšanos, kas šobrīd paredzēta 29.martā.
Ja Lielbritānijas parlaments visās trijās reizēs nobalsotu «pret», tad valsts pamestu ES 29.martā bez vienošanās.