Pagājušajā gadā Latvijā bija 24,4 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2020.gadu, to skaits ir palielinājies par 4,9 tūkstošiem jeb 25,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Privātajā sektorā bija 15,9 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 8,6 tūkstoši.gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 4,2 tūkstošiem jeb 35,8%, bet sabiedriskajā sektorā par 0,7 tūkstošiem jeb 9,5%.
Sākot ar 2021.gada 1. ceturksni, aizņemto darbvietu skaita aprēķiniem tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta informācija, kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits 2021.gadā, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga līdz 892,6 tūkstošiem jeb par 0,4%. Līdz 2020.gada beigām aizņemto darbvietu datu avots bija CSP izlases aptauja.
No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,2%, speciālistu pamatgrupā – 3,9%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 3,8%, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā – 3,5%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 5,9%, apstrādes rūpniecībā – 3,7%, būvniecībā – 3,5%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,0%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,9%, izmitināšana un ēdināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 2,8%.
Reģionos 2021.gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,1% jeb 15,5 tūkstoši, savukārt viszemākais Kurzemē un Latgalē – 1,9% (attiecīgi 1,5 un 1,4 tūkstoši).
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2021.gadā bija Latvijā – 2,7%. Lietuvā tas bija 1,8%, Igaunijā – 1,7%.
2021.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Lietuvā – par 46,0%, Latvijā – par 25,3%, Igaunijā – par 25%.