Lietuvā apritējis gads, kopš iedzīvotāji un valsts iestādes dažādiem līdzekļiem cīnās ar jaunā koronavīrusa izplatību. Sauļus Skvernelis, kurš lielāko daļu no šī laika bijis Lietuvas premjerministrs, nu atzīst, ka atsevišķi lēmumi bijuši gan par stingru, gan par maigu, vēsta raidorganizācija LRT.
2020.gada 28.februārī Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga) paziņoja, ka Šauļu pilsētā kādai sievietei ir konstatēta inficēšanās ar jauno koronavīrusu. Tas bija pirmais zināmais inficēšanās gadījums Lietuvā.
Gada laikā tam sekojusi turpat 200 000 iedzīvotāju inficēšanās un 3 200 iedzīvotāju nāve no slimības Covid-19 izraisītām veselības komplikācijām.
Kā uz šo gadu atskatās Skvernelis, kura valdība pērn ieviesa pirmo karantīnu no marta vidus līdz 17.jūnijam. Otro valsts mēroga karantīnu viņa vadītā valdība apstiprināja 7.novembrī, un tā būs spēkā vēl vismaz līdz 31.martam.
«Kad mēs spērām pirmo soli, tā bija pilnīgi nezināma teritorija, un brīžiem mēs gājām par tālu,» atskatoties uz pirmo valsts mēroga karantīnu, saka ekspremjers. «Tas bija smags trieciens maziem uzņēmumiem un pakalpojumiem. Pēc tam mēs pakāpeniski atcēlām ierobežojumus, vienlaikus ieviešot ļoti augstas drošības prasības.»
Lietuvas sabiedrībai smagākais bijis Covid-19 otrais vilnis, un rudenī Seima vēlēšanu dēļ valdība vilcinājās un, kā tagad tiek spriests, nokavēja ar otrās karantīnas ieviešanu.
«Varbūt mums vajadzēja ierobežot pārvietošanos Visu dvēseļu dienā [Svecīšu vakara ekvivalents, kas Lietuvā svinēts 2.novembrī], taču izskatījās, ka cilvēki uzturēsies ārpus telpām, ka risks bija minimāls. Acīmredzot, pēc tuvinieku kapu apmeklēšanas cilvēki kontaktējās arī ģimenē,» vērtēja Skvernelis.
Lietuvas epidemiologi norādījuši, ka Visu dvēseļu diena bijis viens no iemesliem, kas noveda pie liela infekcijas izplatības lēciena decembrī.
Šī raksta oriģināls lasāms LRT vietnē angļu valodā: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1353562/sometimes-we-went-too-far-one-year-of-covid-19-in-lithuania