No amata atstādinātā Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka uz laiku pārtraukusi darbību nacionālajā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK, taču savu krēslu Rīgas domē gan paturēs, preses konferencē piektdien, 12.jūlijā, paziņoja politiķe.
Tāpat politiķe uzsvēra, ka no SIA Roadeks Latvijas Biatlona federācijai (LBF) 2017.gadā pārskaitītais ziedojums 20 000 eiro apmērā nekādi nevarētu būt saistīta ar labvēlīgu lēmuma pieņemšanu LU Rakstu mājas iepirkumā, jo universitātes vadība tobrīd nebija pieņēmusi lēmumu par Rakstu mājas celtniecību un noformējusi Iepirkumu komisiju.
Preses konferencē Broka uzsvēra, ka no SIA Roadeks saņemtie 20 000 eiro LBF nav bijis nekas vairāk kā tikai ziedojums. To uzsvēra arī politiķes advokāti, norādot, ka pēdējos gados visi ziedojumi LBF izlietoti tikai federācijas mērķu sasniegšanai – biatlona popularizēšanai, sportistu un treneru atbalstam, kā arī sporta spēļu organizēšanai.
Broka uzsvēra, ka 20% no LBF finansējuma ir valsts atbalsts, 30% ir nāk no Starptautiskās biatlona savienības, bet pārējie 50% ir ziedojumi un reklāmas līgumi. Politiķe sacīja, ka nedz viņa, nedz pārējie LBF valdes locekļi par darbu federācijā algu nesaņem.
Broka arī apgalvoja, ka vēl nevienu pieteikumu Rakstu mājas iepirkumā nav izvērtējusi.
Brokas advokāti, Rinalds Bušs un Jānis Zelmenis, apstiprināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAV) izmeklē tikai vienu epizodi, proti, ziedojumu LBF. Tāpat advokāti paziņoja, ka pārsūdzēs Brokai piespriesto drošības līdzekli.
Viņi arī norādīja, ka Brokai, izņemot amata ieņemšanu LU Iepirkumu komisijā, nav ierobežojumu ieņemt amatus.
Jau ziņots, ka Broku KNAB aizturēja 8.jūlijā un 10.jūlijā beidzās likumā paredzētais aizturēšanas termiņš. KNAB gan nav ziņojis, vai LBF prezidentei Brokai un uzņēmējam Guntim Rāvim jau piemēroti kādi drošības līdzekļi.
Uzņēmēja Ivara Millera advokāts Oskars Ramiņš apliecināja, ka klientam piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tuvoties konkrētām personām, kuras viņš nevarot atklāt. Tāpat klientam ir izsniegts lēmums par aizdomās turēto, taču plašāk advokāts informāciju sniegt nevarot.
Milleram KNAB vērstās aizdomas nav izprotamas un inkriminētais noziegums tiek noliegts, norādīja advokāts.
Savukārt Rāvis pēc iznākšanas no izolatora žurnālistiem teica, ka vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst un viņam nav izprotamas KNAB paustās aizdomas.
KNAB iepriekš paziņoja, ka birojs esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro.
Pēdējos trīs gados LBF saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA Roadeks, kurš pastarpināti pieder arī Rāvim, liecina Firmas.lv pieejamā informācija.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību.
Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.
LU rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Edīte Megne norādīja, ka LU pagaidām neesot pilnīgi skaidrs, ar kādu no LU iepirkumiem saistīts kriminālprocess – neskaidrību radot KNAB publiski paustā informācija par kriminālprocesā iesaistītajām amatpersonām.
Megne pastāstīja, ka konkursa pirmajā posmā bija pieteikusies arī būvfirma Skonto būve, taču viņa neatklāja, vai uzņēmums izturējis konkursa pirmo kārtu un vai tas turpina pretendēt uz Rakstu mājas būvniecību.
Rāvim pastarpināti pieder 95% būvfirmas Skonto būve daļu, bet Milleram – 5%, liecina Firmas.lv informācija.
Kriminālprocess sākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un par kukuļa pieņemšanu.