Šā gada pirmajos četros mēnešos, līdzīgi kā pērnā gada laikā, pieaudzis pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits par bojājumiem, ko privātpersonu mājokļiem radījusi šķidruma noplūde.
Pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, pieteikto atlīdzību skaits par šādiem bojājumiem pieaudzis par 22%, bet šī gada pirmajos četros mēnešos pieteikumu īpatsvars par šķidruma noplūdes radītiem bojājumiem mājokļiem sasniedza 60% no kopējā pieteikto atlīdzību skaita privātpersonu īpašuma apdrošināšanā, liecina apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE apkopotā statistika.
Savukārt, pretēji 2013. gadam, kas tika dēvēts par «uguns gadu» ievērojamā ugunsgrēku skaita pieauguma dēļ, 2014. gadā būtiski – par 39% – samazinājies saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par ugunsnelaimju izraisītajiem bojājumiem privātīpašumiem. Mazāk atlīdzību pieteikumu par ugunsgrēku postījumiem BTA saņēmusi arī šogad.
Neraugoties uz to, ka saskaņā ar statistikas datiem pērn un šogad samazinās saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par privātpersonu mājokļiem radītiem bojājumiem ugunsnelaimju rezultātā, vidējā izmaksātā atlīdzība par šādiem gadījumiem salīdzinājumā ar cita veida īpašuma apdrošināšanas gadījumiem ir vislielākā. Pērn vidējā izmaksātā atlīdzība par mājokļiem radītiem bojājumiem ugunsgrēka rezultātā bija 6 400 eiro. Vērtējot statistiku un tendences, speciālisti pieļauj, ka lielais ugunsgrēku skaits 2013.gadā lika daudziem cilvēkiem vairāk aizdomāties par sava mājokļa drošību un pievērst papildu uzmanību ugunsdrošības pasākumiem, kas attiecīgi pozitīvi atspoguļojas gan pērnā, gan šī gada pieteikto apdrošināšanas gadījumu statistikā. 2014.gadā, salīdzinot ar pērno gadu, šādu atlīdzību pieteikumu skaits ir samazinājies par 39%. Arī šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par ugunsnelaimju rezultātā cietušiem mājokļiem, ir samazinājies par 29%. Kopumā pērn BTA par uguns rezultātā nodarītiem bojājumiem mājokļiem izmaksāja atlīdzībās 532 tūkstošus eiro, kas ir par 57% mazāk nekā 2013. gadā.
Pretēja jeb negatīva tendence pēdējā laikā novērojama attiecībā uz mājokļiem radītiem bojājumiem šķidruma noplūdes rezultātā, tai skaitā, kaimiņu appludinātiem dzīvokļiem, nolietotu ūdensvadu vai plīsušu cauruļvadu radītiem bojājumiem. Kā liecina dati, pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, būtiski – par 22% – palielinājies pieteikto atlīdzību skaits par šķidruma noplūdes rezultātā radītiem bojājumiem privātīpašumiem. No visiem pērn saņemtajiem atlīdzību pieteikumiem privātīpašuma apdrošināšanā, 61% gadījumu bijis par šķidruma noplūdes rezultātā radītiem bojājumiem mājokļiem. Šogad šādu apdrošināšanas gadījumu īpatsvars jau sasniedz gandrīz divas trešdaļas jeb 65% no visiem pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem mājokļu apdrošināšanā. Analizējot saņemtos atlīdzību pieteikumus, BTA secina, ka appludināto mājokļu iemesls visbiežāk bijis neaizgriezts ūdens krāns, nenosiltinātu vai nolietotu ūdensvadu un kanalizācijas cauruļvadu bojājumi, kā arī trauku un veļas mazgājamo mašīnu savienojumu bojājumi. Visbiežāk mājoklim radīti dažādi kosmētiskie bojājumi, taču nereti mitruma rezultātā radīti arī būtiskāki bojājumi – satrūdējušas ēku sijas, sienu konstrukcijas un grīdas. Kopumā pērn BTA par šķidruma noplūdes rezultātā radītiem bojājumiem privātīpašumam atlīdzībās izmaksāja vairāk nekā 435 tūkstošus eiro, kas ir par 48% vairāk nekā 2013.gadā.
Raugoties uz citiem mājokļa apdrošināšanas riskiem, secināts, ka pieaug arī saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par dabas stihiju un elektronisko risku rezultātā radītiem bojājumiem.
Šī gada pirmajos četros mēnešos par dabas stihiju radītajiem bojājumiem mājoklim BTA saņēmusi par 33% vairāk atlīdzību pieteikumu un apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājusi jau 25 tūkstošus eiro. Šādu atlīdzību skaita pieaugumu ietekmējuši arvien biežāk novērotie mainīgie laikapstākļi un spēcīgās vēja brāzmas, kas nereti rada bojājumus tieši mājokļa jumtu segumiem. Savukārt pieteikto gadījumu skaits par elektronisko risku rezultātā radītiem bojājumiem šī gada sākumā, salīdzinot ar pērno gadu, pieaudzis par 15%. Arī pērnā gada statistika liecina par šādu negadījuma skaita pieaugumu, proti, 2014.gadā pieteikumu skaits par elektronisko risku radītiem bojājumiem mājokļiem bija būtiski – par 35% – lielāks nekā 2013.gadā. Bojājumi visbiežāk radušies mājoklī esošām elektriskām ierīcēm, un tās bojātas pēkšņas elektriskās strāvas sprieguma samazināšanās un elektroapgādes pārtraukuma rezultātā, kā arī zibens spēriena izraisīta elektrotīkla pārsprieguma dēļ.
Pērn lielāko apdrošināšanas atlīdzību mājokļa apdrošināšanā – vairāk nekā 28 tūkstošu eiro apmērā – BTA izmaksāja par Bauskas novadā ugunsnelaimē cietušu vienstāvu privātmāju un tajā ietilpstošo apdrošināto kustamo īpašumu. Negadījuma dienā mājas saimnieki ievēroja pēkšņu elektrības pārtraukumu un, skaidrojot tā iemeslu, konstatēja, ka virtuvē izcēlies ugunsgrēks. Ugunsgrēka dzēšanas darbu rezultātā cieta virtuves telpā esošās mēbeles un sadzīves tehnika. Ugunsnelaimes iemesls bija elektriskā īsslēguma radīto liesmu un dzirksteļu saskare ar blakus esošiem degošiem materiāliem.
Savukārt šogad lielāko atlīdzību mājokļa apdrošināšanā – vairāk nekā desmit tūkstošus eiro – BTA izmaksāja par kādam dzīvoklim nodarītiem bojājumiem pēc ugunsnelaimes citā dzīvoklī, proti, Salaspils daudzdzīvokļu nama trešajā stāvā esošajā dzīvoklī bija izcēlies ugunsgrēks, kura dzēšanas rezultātā tika nopludināts ēkas pirmajā stāvā esošais BTA klienta dzīvoklis.
Kopumā BTA pērn mājokļa apdrošināšanā izmaksāja apdrošināšanas atlīdzības 1,1 miljona eiro apmērā, vidēji par vienu apdrošināšanas gadījumu izmaksājot atlīdzību 1 100 eiro apmērā.
Ref: 102.000.102.9882