Ja pagājušā gada laikā saņemti 419 KASKO un KASKO Bedres apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi, kur par negadījuma iemeslu bija automašīnas bojājumi pēc iebraukšanas bedrē, tad šā gada pirmajās 80 dienās (2,5 mēnešos) saņemti jau 30,5% no pērn iesniegtā kopējā pieteikumu skaita šajā sektorā.
Ar katru divdesmito Latvijas autobraucēju gada laikā noticis nelaimes gadījums, saistīts ar iebraukšanu bedrē, pēc kura turpināt ceļu ar cietušo automašīnu nebija iespējams, liecina BTA apkopotie dati.
Prognozējam, ka kopumā pieteikumu skaits par gadījumiem, kad automašīnas tiek bojātas, iebraucot bedrē, tikai augs. Šogad vairāk nekā pērn izjūtama ceļu kvalitātes pasliktināšanās. Šobrīd var teikt, ka gan iegādāto KASKO Bedres polišu skaits, gan pieteikto atlīdzību skaits pavasara mēnešos (marts, aprīlis, maijs) kopumā būs lielāks nekā pērn šajā pašā periodā. Līdz ar to noteikti arī pieaugs lietu skaits, ko apdrošinātāji iesniegs tiesā, lai regresa ceļā atgūtu atlīdzībās izmaksātos līdzekļus no ceļu uzturētājiem vai īpašniekiem, kuri ir atbildīgi par ceļu kvalitāti, norāda BTA SE Auto apdrošināšanas produktu riska parakstītājs Aldis Eņģelis.
Kā uzsver Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže, bedru skaits ar katru gadu pieaug ne vien laika apstākļu ietekmes rezultātā, bet arī pasliktinoties ceļu seguma stāvoklim. Diemžēl pie esošā nepietiekamā autoceļu uzturēšanas un attīstības finansēšanas līmeņa notiek pastāvīgs autoceļu tīkla sabrukums un neizpildīto darbu apjomi nemitīgi pieaug. Savlaicīgi neveicot kapitālo remontu un ceļa seguma atjaunošanu, bedru skaits pavasaros kļūst lielāks un arvien vairāk traucē pilnvērtīgu satiksmi.
Kopumā, lai uzturētu Latvijas asfaltētos autoceļus labā stāvoklī, ikgadējai segumu atjaunošanai būtu jāpakļauj 920 km ceļu un papildus ik gadu būtu jārekonstruē 190 km ceļu seguma. Taču pašlaik asfaltēto segumu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants seguma – 1,663 miljardus latu. Ik gadu no valsts budžeta tiek novirzīti līdzekļi autoceļu atjaunošanai, rekonstrukcijai un uzturēšanai, taču ar tiem ir par maz, lai savlaicīgi risinātu visas problēmas ar ceļu kvalitāti.
No valsts pamatbudžeta autoceļiem 2009.gadā tika piešķirti 93,4 milj. Ls, 2010.gadā 73,2 milj. Ls, bet šogad tie būs 60,3 milj. Ls.
No šīs naudas autoceļu ikdienas uzturēšanai tika novirzīti 2009.gadā 51,1 milj. Ls, 2010.gadā – 52,6 milj. Ls, šogad tie būs 48,2 milj. Ls.
Arī valsts budžeta finansējums autoceļu rekonstrukcijai katru gadu samazinās. Šogad kapitālieguldījumiem paredzēti vien 5 milj. Ls, salīdzinoši 2009.gadā tie bija 34,9 milj. Ls un 2010.gadā – 13 milj. Ls.