Igaunijā apdrošināšanas tirgus ir daudz inteliģentāks – iedzīvotāji pamatīgāk izvērtē pakalpojumu, kuru pērk, iedziļinās apdrošināšanas polises nosacījumos. Savukārt Latvijā un Lietuvā iedzīvotāji daudz mazāk iedziļinās, bet vienkārši paļaujas uz dažādiem ieteikumiem, intervijā BNN atzinis apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE Valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus. Vienlaikus viņš prognozē, ka turpmākajos gados apdrošinātāju bilances Latvijā varētu uzlaboties, kas nozīmē ne tikai parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugumu, bet arī peļņas pieaugumu.
1. Pēdējā laika svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē?
Viens no pēdējā laika svarīgākajiem notikumiem apdrošināšanas nozarē ir apdrošināšanas sabiedrības Balta pārdošana Polijas apdrošinātājam PZU Group. Jāuzsver, ka, sekojot līdzi ārvalstu medijos pieejamai informācijai par to, ka apdrošināšanas sabiedrības Balta mātes kompānija Lielbritānijas apdrošināšanas uzņēmums RSA Insurance Group nonākusi finansiāli sarežģītā situācijā, BTA jau gada sākumā prognozēja, ka šogad Latvijas apdrošināšanas tirgū varētu turpināties tirgus dalībnieku konsolidācija. Lai gan gada sākumā apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāvji norādīja, ka nekādas izmaiņas netiek plānotas, RSA Insurance Group ir paziņojusi par Baltijas un Polijas apdrošināšanas biznesa pārdošanu, kas apstiprina mūsu gada sākumā izteiktās prognozes.
Kā otru būtiskāko pēdējā laika notikumu apdrošināšanas nozarē jāizceļ zaudējumu sarukšana OCTA nozarē. Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pausto informāciju, neskatoties uz to, ka šogad apdrošināšanas sabiedrību kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērs OCTA nozarē pieauga par 10%, OCTA nozare ir spējusi strādāt ar mazākiem zaudējumiem nekā 2013.gada pirmajā ceturksnī, tomēr zaudējumi ir vēl joprojām un šī gada pirmajā ceturksnī tie bija 683 tūkstošu eiro apmērā. Nelielo uzlabojumu OCTA nozarē sekmējis apdrošinātāju nopelnīto apdrošināšanas prēmiju procentuālais pieaugums, kas ir lielāks nekā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību summas pieaugums par pieteiktajiem OCTA apdrošināšanas gadījumiem. Tāpat šī gada pirmajā ceturksnī samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, par kuriem apdrošinātājiem iesniegti apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi.
Lai gan OCTA nozare šī gada sākumā uzrādījusi nelielus darbības uzlabojumus, vēl ir pāragri spriest, vai zaudējumu apmērs nozarē turpinās sarukt. Jāuzsver, ka aizvadīto gadu OCTA nozare kopumā noslēdza ar 3,7 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, kas bija 2,5 reizes vairāk nekā 2012. gadā, tādēļ nozares zaudējumu samazinājums, kas sasniegts šogad, vēl neliecina, ka tā varētu «izķepuroties» un strādāt rentabli. Līdz tam, lai OCTA nozare sāktu atgūties no zaudējumiem, vēl ir «tāls ceļš ejams».
Savukārt, kā trešo nozīmīgāko notikumu apdrošināšanas nozarē, jāmin ziemas kailsala radītie zaudējumi ziemāju sējumiem. BTA informācija par pieteiktajām apdrošināšanas atlīdzībām lauksaimniecības sējumu apdrošināšanā liecina, ka kailsals nodarījis zaudējumus ziemas rapša, kviešu, tritikāles, rudzu un kviešu sējumiem 562 hektāru platībā. Nelabvēlīgās ziemas sekas tika novērotas gandrīz visās zemnieku saimniecībās, kas apdrošinājušas ziemāju sējumus, bet lielākie zaudējumi ziemājiem nodarīti Latvijas centrālajā daļā. Kopējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzību summa par ziemas kailsala nodarītajiem zaudējumiem ziemāju sējumiem sasniedza 150 000 eiro. Ņemot vēra skaudro pieredzi ar ziemāju sējumiem, kad izsalušas tik lielas platības, zemniekiem būtu saimnieciski prātīgi izvērtēt vasarāju sējumu apdrošināšanas iespējas.
2. Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?
Runājot par apdrošināšanas nozares attīstību kopumā, jāatzīmē, ka saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotajiem datiem 2013.gadā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms vietējā tirgū un ārvalstīs pieaudzis par 7%. 2013.gadā apdrošinātāji Latvijas tirgū un ārvalstīs kopumā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 470 miljonu eiro apmērā. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka 2014.gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus, neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu, pieaudzis par 16%, kas ir vērā ņemams pieaugums. Gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums, gan arī mūsu pieredze rāda, ka iedzīvotāji arvien vairāk izprot apdrošināšanas nozīmi, un līdz ar ekonomisko apstākļu uzlabošanos cilvēki atlicina finanšu līdzekļus, lai iegādātos apdrošināšanas polises ne tikai tajos gadījumos, kad to pieprasa, piemēram, kredītiestādes, bet arī brīvprātīgi ar mērķi pasargāt sevi no iespējamiem finansiālajiem riskiem nākotnē. Par to liecina fakts, ka pieaug parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos – nelaimes gadījumu apdrošināšanā, īpašumu apdrošināšanā. Turklāt arvien biežāk klienti izvēlas apdrošināšanas polisēs iekļaut dažādus papildu segumus.
Tomēr vērtējot 2013.gada rezultātus, neskatoties uz to, ka apdrošinātāju parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomi ir pieauguši, kopumā tirgus un uzņēmējdarbības situācija ir redzama apdrošinātāju bilancēs – neviens apdrošinātājs 2013.gadā nav ievērojami kāpinājis peļņas rādītājus. Vairāki apdrošinātāji, tostarp arī lieli tirgus spēlētāji, joprojām strādājuši ar zaudējumiem. Tas apliecina, ka Latvijas apdrošināšanas tirgū ir ļoti sīva konkurence. Ienākot jauniem tirgus spēlētājiem Latvijas tirgū, sīvā konkurence neļauj kāpināt pakalpojumu cenas tajos segmentos, kuros apdrošinātāji cieš zaudējumus. Tomēr pozitīvais aspekts ir tas, ka konkurences rezultātā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta pakalpojumu kvalitātei, dažādiem apdrošinātāju piedāvātajiem servisiem klientu ērtību nodrošināšanai, proti, ātrāka un vienkāršāka apdrošināšanas gadījumu pieteikšana, atlīdzību saņemšana u.tml., un ieguvējs, protams, ir klients.
3. Kā Jūs vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?
Ja runājam, par to, kā gadu gaitā uzlabojusies ekonomiskā situācija valstī, to pozitīvi parāda pieaugošā patērētāju pirktspēja. Algu ziņā Latvija ir atgriezusies teju pirmskrīzes laikos, arī iedzīvotāju pirktspēja ir tuvu tam. Jācer, ka ekonomiskā situācija valstī arī turpmāk uzlabosies, un Latvija neatgriezīsies pirmskrīzes gadu eiforijā.
4. Kā Jūsu uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?
Mēs kā apdrošināšanas sabiedrība sekojam līdzi izmaiņām normatīvajos aktos un norisēs, kas saistītas ar apdrošināšanas nozari. Kā ikvienam uzņēmējam, svarīgākais mums būtu, lai uzņēmējdarbību ietekmējošajā politikā lielāka uzmanība tiktu pievērsta prognozējamībai, proti, lai netiktu pieņemtas izmaiņas normatīvajos aktos, kas stājas spēkā īsā laika periodā.
Kā pēdējā laika būtiskākie mūsu nozari saistošie normatīvo aktu projekti jāmin jaunais Būvniecības likums un Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālās prasības būvniecībā (būvdarbu veicējiem un būvspeciālistiem). Šim jautājumam tika pievērsta ļoti liela uzmanība, ņemot vērā, ka 2013.gadā bija vairāki ļoti smagi un visu sabiedrību satraucoši negadījumi, piemēram, kļūda Mākslas muzeja hidroģeoloģiskajā izpētē, Zolitūdes traģēdija. Šo notikumu kontekstā, vērtējot arī normatīvo aktu projektus, apdrošinātājiem bija laba iespēja iepazīties ar būvniecības nozares pārstāvju un valsts attieksmi, kā arī izpratni par atbildību visos būvniecības procesa līmeņos. Ja līgumā par objektu būvniecību netiek piedomāts par drošības un apdrošināšanas jautājumiem, tad skaļi un nepatīkami gadījumi arī nākotnē ir neizbēgami. Ja ievērojami objekti var tikt būvēti bez pienācīgas celtniecības visu risku apdrošināšanas polises un, ja netiek piedomāts, vai standarta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise nosegs maksimālos iespējamos zaudējumus, kas objektā varētu rasties, tad sekas ir loģiskas, un 2013. gads to parādīja. Visiem būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem ir jāapzinās, ka apdrošināšana nav tikai izdevumi, garantija pret negadījumiem, kļūdām un ļaunprātību, bet tā ir arī reāls garants būvuzņēmējdarbības stabilitātei un drošībai, tā ir reāls būvuzņēmēja darba laika ietaupījums juridisko formalitāšu kārtošanai, notiekot apdrošināšanas gadījumam, jo visas rūpes no šī brīža uzņemsies apdrošinātājs. Apdrošināšana ir arī garantija pasūtītājiem, jo viņi ir tie, kuri finansē projektu realizāciju un ir pelnījuši šo līdzekļu aizsardzību.
Ja būvdarbu veicējiem obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir ierasta prakse un neatņemama darba sastāvdaļa, tad būvspeciālistiem tas ir jaunums, ar ko arī skaidrojama sīvā pretestība no nozares puses. Tomēr var izrādīties, ka, lai atrisinātu problēmas būvniecības nozarē, ar obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu būvspeciālistiem vien var nebūt līdzēts, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka nereti būvspeciālistu atbildība ir ļoti neskaidri definēta, un katrs būvspeciālists savas tiesības, pienākumus un atbildību definē pēc saviem ieskatiem.
Šobrīd spēkā esošajos Ministru Kabineta noteikumos, kā arī jauno Ministru Kabineta noteikumu projektā, nav noteikti minimālie atbildības limiti par vienu apdrošināšanas gadījumu. Tā rezultātā pastāv iespējas noformēt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises ar mazāku atbildības limitu par vienu apdrošināšanas gadījumu. Minimālajam atbildības limitam vajadzētu būt noteiktam par vienu apdrošināšanas gadījumu vai arī, ja noformēta gada apdrošināšanas polise, tad minimālajam atbildības limitam vajadzētu būt atbilstošam attiecībā pret lielāko būvniecības objektu apdrošināšanas periodā. Uzskatu, ka obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ieviešana būvspeciālistiem neatrisinās visas būvniecības nozares problēmas, tomēr šis solis kopumā vērtējams pozitīvi.
Atbalstu arī iniciatīvu veikt grozījumus Kriminālprocesa likuma 375.pantā. Šis pants nosaka, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Šajā ziņā uzskatu, ka arī apdrošinātāji ir jāiekļauj to personu sarakstā, kuras var iepazīties ar konkrētās krimināllietas materiāliem un nopratināt lieciniekus. Tas nepieciešams, lai apdrošinātājs varētu iegūt pilnīgu un visaptverošu informāciju par notikušo gadījumu, kā arī spētu izpildīt savas saistības ar klientiem, kuri iesaistīti konkrētajā incidentā un ar kuriem apdrošinātājam ir noslēgts apdrošināšanas līgums.
5. Kā vērtējat Jūsu nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?
Komentējot situāciju apdrošināšanas tirgū Baltijas valstīs, jāuzver, ka Igaunijā apdrošināšanas tirgus atšķiras no pārējām divām Baltijas valstīm. Igaunijā tirgus ir daudz inteliģentāks – iedzīvotāji pamatīgāk izvērtē pakalpojumu, kuru pērk, iedziļinās apdrošināšanas polises nosacījumos. Tas skaidrojams ar Skandināvijas tuvumu un ietekmi Igaunijā. Gadu gaitā igauņi ir izgājuši skandināvu ietekmes nodrošinātu pašizglītošanās procesu, kas redzams ne tikai apdrošināšanas, bet arī banku sektorā un citās jomās. Savukārt Latvijā un Lietuvā iedzīvotāji daudz mazāk iedziļinās, bet vienkārši paļaujas uz dažādiem ieteikumiem. Igaunijā ir viskonstruktīvākā un vienkāršākā sadarbība ar valsts un pašvaldības institūcijām. Varbūt tāpēc, ka Igaunijas sabiedrībai piemīt vislielākā uzstājība prasīt no valsts amatpersonām un politiķiem viņu rīcības skaidrojumu, turklāt neatkāpties, līdz saņemta atbilde.
6. Kas, Jūsuprāt, ir Jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?
Manuprāt, apdrošināšanas nozares «trumpis» ir apdrošināšanas būtība. Proti, apdrošināšana jau pamatu pamatos ir finansiālā aizsardzība un drošības garants. Jāsaka, ka vecajās Eiropas valstīs apdrošināšana iedzīvotājiem ir pašsaprotama lieta – cilvēki apdrošina teju visu, piemēram, auto, savu kustamo un nekustamo īpašumu, civiltiesisko atbildību, veselību, u.tml. Turpretim Latvijā apdrošināšanas kultūra vēl tikai attīstās, tomēr pēdējos gados ir jūtama pozitīva tendence, proti, cilvēki arvien vairāk izprot apdrošināšanas nozīmi.
No vienas puses arī sīvā konkurence apdrošināšanas tirgū Latvijā ir sava veida nozares trumpis, kas liek nozarei attīstīties, proti, sīvās konkurences apstākļos apdrošinātāji arvien vairāk pilnveido jau esošos apdrošināšanas pakalpojumus, klientu apkalpošanas servisu, ir elastīgāki, kā arī izveido un piedāvā jaunus pakalpojumus. Šajā ziņā ieguvējs klients, kam tiek nodrošinātas plašākas apdrošināšanas pakalpojumu izvēles iespējas un individuāla attieksme.
Tajā pašā laikā, lielais tirgus dalībnieku skaits, kas izveidojis sīvu konkurenci apdrošināšanas nozarē Latvijā, varētu būt arī nozares «Ahilleja papēdis», proti, sīvās konkurences ietekmē apdrošinātāji ir bijuši spiesti ilgstoši strādāt nerentabli, piemēram, OCTA apdrošināšanas nozare jau ilgstoši, vairākus gadus, strādā ar zaudējumiem, zaudējumi ir jūtami arī citos vadošajos apdrošināšanas veidos, bet noteikt adekvātu pakalpojumu cenu neļauj konkurence.
7. Vai izjūtat kvalificēta darbaspēka trūkumu?
BTA attīstās ļoti dinamiski, un mums regulāri rodas nepieciešamība pēc mērķtiecīgiem, pieredzējušiem un kvalificētiem savas jomas profesionāļiem, kurus darbam mūsu uzņēmumā izvēlamies ļoti rūpīgi. Jāatzīst, ka BTA ir jomas, kur darbiniekus atrast ir vienkāršāk, taču ir arī jomas, kur darbinieku atrašana ir laikietilpīgāka. Katram konkrētajam amatam izvirzām noteiktas prasības, piemēram, specifiskas zināšanas un pieredzi attiecīgajā jomā, tomēr tie nav vienīgie priekšnosacījumi darbinieku izvēlei. Mūsuprāt, vissvarīgākā ir potenciālo darbinieku vēlme pielietot jau esošās kompetences, pilnveidot tās un spēja ātri apgūt jaunas zināšanas. Darbinieku profesionālā izaugsme un attīstība vienmēr ir bijusi viena no BTA prioritātēm. Jāuzsver, ka no potenciālajiem darbiniekiem sagaidām entuziasmu, atbildību un spēju strādāt komandā – atsaucīgā, kompetentā un uz attīstību vērstā kolektīvā.
Ņemot vērā to, ka mūsu darbiniekiem katru dienu jārisina dažādas sarežģītības pakāpes jautājumi gan vietējā, gan starpvalstu mērogā, ir svarīgi regulāri pilnveidot savas zināšanas un prasmes. Darbinieku izglītošana un viņu profesionalitātes pilnveidošana ir investīcija uzņēmuma nākotnē. Šajā ziņā BTA ir pieredze arī Eiropas mērogā, jo bieži vien apdrošināšanas jomai specifiskāko zināšanu apguve Latvijā nav iespējama vai arī nav iespējama tik plaši, cik tas būtu nepieciešams. Diemžēl šobrīd Latvijā ir tikai viena augstskola, kurā var apgūt apdrošināšanas specialitāti – Banku augstskola, kas piedāvā bakalaura programmu Riska vadība un apdrošināšana. Pērn šo programmu absolvēja tikai trīspadsmit studenti, kas ir ļoti mazs skaits, lai sagatavotu apdrošināšanas jomas speciālistus visai apdrošināšanas nozarei Latvijā. Tādējādi, pieņemot darbā cilvēkus, piemēram, apdrošināšanas speciālista amatā, salīdzinoši ilgs laiks paiet, kamēr cilvēks apgūst nepieciešamās specifiskās zināšanas apdrošināšanas jomā. Ļoti ceram, ka arī citas augstskolas nākotnē veidos mācību programmas apdrošināšanas jomā, sagatavojot jaunus un profesionālus speciālistus apdrošināšanas nozarei.
Darbaspēka jomā jāakcentē, ka pieaug potenciālo darbinieku ambīcijas atalgojuma ziņā, kas līdz ar Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos turpinās arvien vairāk palielināties.
8. Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?
Ja runājam par apdrošināšanas nozari kopumā, tad, raugoties uz Latvijas apdrošināšanas tirgus tendencēm un notikumiem, turpināsies aizsāktā apdrošināšanas tirgus pārdale Latvijā. Mēs paredzam, ka turpmākajos gados apdrošinātāju bilances varētu uzlaboties, kas nozīmē ne tikai parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugumu, bet arī peļņas pieaugumu.
Jāatzīst, ka varētu sadārdzināties apdrošināšanas pakalpojumu gala cena patērētājiem. Tas zināmā mērā saistīts arī ar eiro ieviešanu Latvijā, jo apdrošināšanas pakalpojumu cena ir cieši saistīta ar sadarbības partneru – ārstniecības iestāžu, autoservisu pakalpojumu izcenojumiem. Ja eiro ieviešanas dēļ pakalpojumu cenas paaugstina sadarbības partneri, tad arī apdrošināšanas sabiedrības ir spiestas paaugstināt apdrošināšanas pakalpojumu cenas. Neviens uzņēmējs, tai skaitā, apdrošinātāji, nevar atļauties ilgstoši strādāt ar zaudējumiem, turklāt tas ir bīstami arī klientiem – viņiem zūd uzticība tādiem uzņēmējiem.
Ir skaidrs, ka apdrošinātāji arī nākamajos gados ļoti aktīvi strādās, lai pilnveidotu savus servisa pakalpojumus klientiem un piedāvātu arvien jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus, jo, klientiem kļūstot zinošākiem, apdrošināšanas tirgū klientu izvēli arvien vairāk nosaka piedāvāto pakalpojumu kvalitāte, serviss, apkalpošana, papildus bonusi, piemēram, cik ērti un ātri iespējams pieteikt apdrošināšanas gadījumu un saņemt atlīdzību izmaksu.
Ref:103.000.103.6287