Budžeta deficīts pērn – 7,7%, bet parāds – 44,7% no IKP

Vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2010.gadā sasniedza -983,9 milj. latu jeb 7,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības sektora parāds – 5 693,6 milj. latu jeb 44,7 % no IKP.

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem datiem, kas par 2010.gadu uzrādīja vispārējās valdības budžeta deficītu 802,7 milj.latu jeb 6,3% apmērā no IKP, budžeta deficīts, ir par 181,2 milj.latu jeb 1,4% no IKP lielāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Būtiskākās korekcijas, kas ietekmējušas šo starpību, ar negatīvo ietekmi (deficīta palielinājums procentos no IKP) ir valdības ieguldījumi finanšu iestādēs (Parex bankā un Latvijas Hipotēku un zemes bankā) – par 2,3%, Dienvidu tilta būvniecības izdevumu izmaksu iekļaušana pašvaldību apakšsektora izdevumos – par 0,3%, kā arī uzkrāto un samaksāto procentu starpības korekcija – par 0,3% un korekcijas saistībām pret kreditoriem – par 0,2%.

Vienlaikus ir arī veiktas korekcijas ar pozitīvo ietekmi (deficīta samazinājums procentos no IKP) – Eiropas Savienības fondu apguves korekcija – par 1,0%, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi– par 0,3%, korekcijas prasībām pret debitoriem – par 0,3%, kā arī uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilances rezultātu ietekme – par 0,2%.

Turklāt, ir koriģēti arī iepriekš publicētie dati par 2007.-2009. gadiem. Veiktas šādas korekcijas: valsts atbalsta maksājumu korekcija par iepriekšējos gados saražoto biodegvielu, un, sekojot Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat jaunākajām vadlīnijām, ieņēmumi no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas tirdzniecības pārklasificēti, novēršot šo darījumu negatīvo ietekmi. Tāpat arī koriģēti Eiropas Savienības fondu apguves ietvaros budžetā saņemtie līdzekļi un to izlietojums atbilstoši laika nobīdes metodei.

Vispārējās valdības parāda apjoms 2010.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 891,7 milj.latu jeb 18,6%, bet parāds pirms konsolidācijas starp apakšsektoriem centrālajai valdībai palielinājās par 564,1 milj.latu jeb 10,8%, pašvaldībām – attiecīgi par 58,9 milj.latu jeb 7,7%, savukārt sociālās apdrošināšanas fondam – samazinājās par 0,2 milj.latu jeb 3,3%.