Bukmeikeri: EP vēlēšanās sīvā cīņā uzvarēs Vienotība

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiek šonedēļ, bukmeikeri lielāko cīņu saredz starp Vienotību un Saskaņa, kurā mazliet pārāka izrādīsies Vienotība. Tāpat totalizators prognozē zemu vēlētāju aktivitāti, kas visdrīzāk nepārsniegs 40% robežu.

Lai gan iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ar ievērojamu pārsvaru uzvarēja Saskaņas centrs, šobrīd partijas reitings tikai mazliet apsteidz tuvāko sekotāju Vienotību. Turklāt vēlētāji Eiropas Parlamenta vēlēšanās balso pēc atšķirīgiem kritērijiem, tādēļ Vienotības uzvaras iespējamība pēc Betsafe.com prognozēm ir 55%, bet Saskaņas – 45%. Daļa ierastā Saskaņas velētāju balsu varētu sadalīties starp mazākām, uz krievvalodīgo elektorātu vērstām, partijām.

«Šajās vēlēšanās ir vairāki saraksti, kas tēmē uz tā saucamo krievvalodīgo elektorātu. Atsevišķos sarakstos no Saskaņas šoreiz kandidē tagadējie Eiropas parlamentārieši Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis. Tāpat savs saraksts atkal ir Tatjanai Ždanokai. Maz ticams, ka šie saraksti iegūs vietas Eiropas Parlamentā, tomēr tie var atņemt Saskaņai vajadzīgās balsis, lai pārspētu Vienotību, no kuras saraksta startēs populārais ekspremjers Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete. Par trešo vietu savā starpā cīnīsies Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA). Šajā duelī Betsafe.com ar 75% iespējamību uzvaru paredz ZZS, kurai šobrīd ir augstāks reitings. Lai gan Ivetas Grigules apjomīgā reklāmas kampaņa sabiedrībā tika vērtēta pretrunīgi, tā padarīja Griguli par visredzamāko kandidātu publiskajā telpā šajās vēlēšanās. Viņas izredzes iekļūt Eiropas Parlamentā Betsafe.com ir novērtējis ar 50% iespējamību. Savukārt, citām partijām ir mazas izredzes iegūt pārstāvniecību Briselē,» skaidro bukmeikers Roberts Egle.

Latvijas attīstības reitings joprojām ir tik zems, ka arī Andreja Žagara tēls to nespēs izglābt, tikmēr Mārtiņš Bondars ar Reģionu aliansi cīņā iesaistījās pārāk vēlu. Savukārt jau pieminētās krievvalodīgo sīkpartijas cīnīsies par tā jau mazo velētāju daļu, ko tām atstās Saskaņa. Startējot visas kopā, tās varētu cerēt uz vietu Briselē, bet atsevišķi, izredzes ir mazas.

Pēc bukmeikeru prognozēm, pie urnām dosies vien 40% no balsstiesīgajiem, neizslēdzot iespēju, ka aktivitāte var arī būt zemāka. Tas rada intrigu, kuras partijas elektorāts «paliks mājās». Rezultātā velēšanas iznākumu ir grūti prognozēt.

Ar 50% iespējamību novērtētas Ivetas Grigules, Andreja Mamikina un Baibas Brokas izredzes nonākt Briselē. Īpaši sīva cīņa gaidāma par iespējamo Vienotības trešo mandātu, par kuru cīnīsies Artis Pabriks, Krišjānis Kariņš un Inese Vaidere. Bukmeikeri uzskata, kā šajā trijniekā spēcīgākais izrādīsies Pabriks, kura izredzes ir vērtētas ar 40% varbūtību. Savukārt Tatjanai Ždanokai un Alfrēdam Rubikam neizdosies noturēties Eiropas Parlamentā. Abu izredzes atkal iegūt mandātus novērtētas vien ar 14% iespējamību. Tikai nedaudz lielākas tās ir Mārtiņam Bondaram (15%), Andrejam Žagaram un Aleksandram Mirskim (abiem 20% iespējamība).

Arī Latvijas faktu aprīlī veiktā aptauja liecina, ka EP vēlēšanās lielākais atbalsts varētu būt partijām Saskaņa un Vienotība. Kā iepriekš pastāstīja Latvijas faktu vadītājs sociologs Aigars Freimanis, aprīlī veiktajā aptaujā 19,8% respondentu sacīja, ka EP vēlēšanās balsotu par Saskaņu, bet 13,1% aptaujāto par Vienotību. Savukārt par Zaļo un zemnieku savienību EP vēlēšanās savu balsi būtu gatavi atdot 8,9% respondentu, bet par nacionālo apvienību Visu Latvijai – Tēvzemei un brīvībai/LNNK – 7,6% respondentu.

Par partiju Alternative balsotu 3% vēlētāju, Latvijas Krievu savienību atbalstītu 0,8% aptaujāto, bet par Latvijas Sociālistisko partiju varētu balsot 0,6%. Tikmēr par partiju Latvijas attīstībai balsotu 2,2% respondentu.

BNN jau vēstīja, ka nākamajā sasaukumā (2014. – 2019.gadam) attiecībā uz deputātu skaitu tiks piemēroti Lisabonas līguma noteikumi, kas paredz, ka parlamentā tiks ievēlēts 751 deputāts. Lisabonas līgums nosaka ES dalībvalstu pārstāvības minimālo un maksimālo robežu, attiecīgi pēc iedzīvotāju skaita mazāko dalībvalsti pārstāvēs ne mazāk kā seši deputāti, savukārt lielāko – ne vairāk kā 99 deputāti.

Parlamentā pašlaik ir 754 deputāti. Kad ES pievienosies Horvātija, tā būs tiesīga ieņemt 12 vietas, tādējādi Parlamentā būs 766 deputāti. Lisabonas līgums deputātu skaitu ierobežo līdz 751, tāpēc nākamā gada vēlēšanās deputātu skaits ir jāsamazina par 15 deputātiem.

Pēc ierosinātā risinājuma 12 dalībvalstis – Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lietuva, Portugāle un Rumānija – zaudē katra vienu vietu, savukārt Vācija zaudēs trīs vietas, jo Lisabonas līgumā noteiktais maksimālais deputātu skaits vienai dalībvalstij ir 96, bet Vācijai pašlaik ir 99 deputāti.

Ref: 102.000.102.7366