Šī gada pirmajos sešos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos (CSNg), kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, cietuši jau 116 cilvēki, informē Satiksmes ministrija (SM).
Arī šogad, jaunajam mācību gadam sākoties, ceļu satiksmē ievērojami palielināsies elektroskrejriteņu braucēju un velosipēdistu skaits. Vienlaikus statistikas dati rāda, ka pieaug CSNg skaits, kur iesaistīti elektroskrejriteņi.
Kā liecina Valsts policijas (VP) dati, ja 2020.gadā CSNg ar cietušajiem, kur bija iesaistīti elektroskrejriteņi, bija 70, tad 2021.gadā tādi bija jau 195.
Šī gada pirmajā pusgadā traumas guvuši 116 cilvēku, kas ir divreiz vairāk, nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.
Kā liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ekspertu 2021.gada pētījums, elektroskrejriteņi daudzās situācijās var būt izteikti bīstami transportlīdzekļi, un tie izceļas ar augstu traumu risku gan to vadītājiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem.
Šī iemesla dēļ, vadot elektroskrejriteni, vienmēr jālieto aizsargķiveri.
Kā uzsver SM sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova, ar elektroskrejriteni aizliegts pārvadāt pasažierus un kravu, kā arī aizliegts braukt reibumā.
«Elektroskrejritenis paredzēts tikai vienam cilvēkam – lēmums braukt diviem uz viena skrejriteņa, palielina jau tā augsto risku, kas raksturīgs šim transportlīdzeklim,» uzsver Novikova.
«Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad vecāki izlemj uz skrejriteņa braukt kopā savām atvasēm.»
Kā informē Novikova, ar elektroskrejriteni un velosipēdu var pārvietoties pa veloceļiem un ietvēm, kur vienmēr priekšroka jādod gājējam.
Tāpat ar elektroskrejriteni un velosipēdu var pārvietoties pa brauktuvi un atsevišķās vietās pa sabiedriskā transporta joslu.
Gan velosipēdistiem, gan elektroskrejriteņu vadītājiem līdz 17 gadu vecumam nepieciešama velosipēda vadītāja apliecība.