Būvnieki: pirmskrīzes līmeni nozare varētu sasniegt pēc 5 – 8 gadiem

Lai arī iepriekšējais gads būvniecības nozarei bijis smags, izšķirošs kļūs tieši 2011. gads, kas parādīs, vai nozarē beidzot tiks sasniegts zemākais punkts. Savukārt par nozares izaugsmi, visticamāk, nevarēs runāt vēl pāris tuvākos gadus, biznesa ziņu portālam BNN atzina Latvijas būvniecības nozares pārstāvji.

Vērtējot aizvadīto gadu nozarē, jāsaka, ka kopumā tas neapšaubāmi bijis smags, izaicinājumu pilns laiks. Nozarē gads pagājis zem dempinga zīmoga, kas novājina nozari un tās konkurētspēju ilgtermiņā. Neizdzēšamas pēdas atstāj arī cilvēkresursu aizplūšana, kas ir pamats kvalificētu speciālistu trūkumam. Arī būvniecības apjomi aizvadītajā gadā turpināja sarukt, kas mudināja atsevišķas kompānijas ķerties pie cenu dempinga kā cīņas instrumenta pasūtījumu iegūšanā. Tā rezultātā zemākā cena iepirkumu konkursos noslīdēja līdz pat 40% zem vidējās, kas ļauj runāt par dempinga vienu no kritiskākajiem sliekšņiem pēdējo divdesmit gadu laikā, norāda SIA Latvijas Energoceltnieks (būvkompānijas LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars – Asarovskis.

Arī kompānijas Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš atzīst, ka 2010. gadā nācies strādāt sīvas konkurences apstākļos, un vienīgi savlaicīgi stratēģiska uz uzņēmuma darbību un attīstību virzīta resursu plānošana ir nodrošinājusi, ka iepriekšējais gads ir bijis veiksmīgs. Labs rādītājs ir tas, ka salīdzinoši ar iepriekšējo, 2009. gadu, rentabilitāte nav samazinājusies, savukārt peļņas norma ir palikusi pēdējo trīs gadu līmenī.

Šajā gadā būvniecības nozarē īpašu izaugsmi neprognozēju. Uzskatu, ka tirgū saglabāsies uzņēmumi, kuri ir spējuši saglabāt savu kapacitāti un profesionalitāti līdz šim, tāpat arī pieaugs pieprasījums pēc augstu kvalificētu darbinieku resursiem, teic A. Pauniņš.

Arī A. Asars – Asarovskis prognozēs par 2011. gadu ir piesardzīgs, uzsverot, ka nozarē kopumā šis gads būs izšķirošs, jo parādīs, vai ir sasniegts zemākais punkts, par kuru jau ilgstoši tiek spriests. Visticamāk, par būvniecības izaugsmi nevarēs runāt vēl pāris gadus, taču, lai tiktu uzņemts pozitīvs kurss, nepieciešams taustāms stimuls tautsaimniecības attīstībai, kas tiešā veidā atkarīgs no valsts gribasspēka. Šobrīd bažas rada valdības neprognozējamie lēmumi un ne vienmēr aktīvā rīcība tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā, ja tā turpināsies arī nākamgad, par attīstību Latvijā nebūs pamata runāt.

Viņaprāt, viens no svarīgākajiem aspektiem, kas vistiešāk ietekmēs celtniecības jomas attīstību Latvijā, būs kopējā ekonomiskā situācija valstī. Turklāt būvniecības jomā pastāv zināma laika nobīde attiecībā uz ekonomikas attīstību, jo būvniecības jomā attīstība nenotiek vienlaicīgi ar kopējās ekonomikas izaugsmi, proti, ekonomikas izaugsme būvniecībā atspoguļojas aptuveni pēc gada. Tikai tad, kad uzņēmumi un iedzīvotāji jutīsies pietiekami stabili un finansiāli droši, būvniecībā varēs runāt par zināma veida attīstību.

Vēl viens no aspektiem ir valdības neprognozējamā nodokļu politika, uzskata A. Asars – Asarovskis, norādot, ka attiecībā uz būvniecības nozari pirms pusotra gada līdz galam dziļas pēdas nozares ikdienā atstājis arī nepārdomātais lēmums likvidēt vienīgo centralizēto kontroles institūciju, jo jau šobrīd nākas saskarties ar dezorganizētību un likumdošanas patvaļīgām interpretācijām pašvaldību būvvaldēs, bez vienotas un centralizētas uzraudzības institūcijas. Visspilgtāk tas iezīmējas lielāku objektu, īpaši infrastruktūras objektu realizācijā, kad objekts šķērso vairāku pašvaldību teritorijas un rezultātā katrā no tām attiecīgās normas tiek interpretētas pa savam, kas nereti izvēršas par cīņu ar vējdzirnavām. Līdz ar to Valsts būvinspekcijas likvidēšana, birokrātijas mazināšanai, nav attaisnojusies.

Lai būvniecības joma attīstītos straujāk, pēc LEC valdes priekšsēdētāja domām būtu jāveicina valsts atbalsts ne tikai vārdos, bet arī reālos darbos.

Valdībai būtu jārealizē stingrāka cīņa ar ēnu ekonomiku, piedāvājot konkrētu aktivitāšu plānu, jo līdz šim valdības rīcība ēnu ekonomikas apkarošanā ir bijusi mazaktīva. Savukārt būvniecības sektora attīstības veicināšanai, valdībai būtu jāpārskata «Publisko iepirkumu likuma» normas, maksimāli ierobežojot negodprātīgo uzņēmēju dalību tajos. Šobrīd tieši negodprātīgu uzņēmumu dalība iepirkumos, piedāvājot zemāko cenu (nereti dempinga cenu), liedz iespēju godprātīgiem uzņēmumiem saņemt objektīvu vērtējumu un uzvarēt. Vēl viena no iespējām, ko varētu izmantot daudz aktīvāk, lai veicinātu būvniecības nozares izaugsmi ir valsts atbalsts Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu piesaistei tieši būvniecības sektoram. Šobrīd šī iespēja netiek pietiekami izmantota, līdz ar to arī nenotiek aktīva ES finansējuma piesaistīšana.

Lielākie riski nozarē nākotnē varētu būt kvalificēta darbaspēka trūkums, kā dēļ var palielināties darbaspēka izmaksas. Šogad, iespējams, varētu turpināties arī būvmateriālu cenu sadārdzinājums, jo, krītoties būvniecības apjomiem, tirgotāji neveido rezerves, līdz ar to veidojas atsevišķu materiālu deficīts, kas atsevišķās būvmateriālu grupās atstāj ietekmi uz cenu līmeni. Turklāt tendences pasaules tirgū liecina, ka pieaugs metālu, kokmateriālu un naftas izstrādājumu cenas, kas viennozīmīgi atstās ietekmi arī Latvijas tirgū.

Arī Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Viktors Puriņš norāda, ka 2010. gadam būvniecības nozarē Latvijā bijusi raksturīga lejupslīde, līdz ar to tas bijis sarežģīts un smags, un arī šogad attīstības tempi būs lēni. Viņš, tāpat kā LEC vadītājs, uzskata, ka vistiešāk celtniecības jomu Latvijā ietekmēs birokrātija, savukārt lielākos riskus nozares attīstībai rada darbaspēka, kā arī finanšu trūkums. Pēc V. Puriņa domām, būvniecības tirgus pirmskrīzes līmeni varētu sasniegt pēc 5 – 8 gadiem.