Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti jeb tā dēvētie «čekas maisi» internetā tiks publicēti ceturtdien, 20.decembrī, apstiprinājis Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA).
Oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis trešdien, 19.decembrī, publicēti pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumos, kas nozīmē, ka līdz ar to stāšanos spēkā VDK dokumentus var publicēt internetā.
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti no rītdienas – 20.decembra – būs publiski pieejami Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē, un ikviens bez ierobežojuma varēs iepazīties ar tiem VDK dokumentiem, kas nesatur informāciju par cietušajiem un trešajām personām, proti, tām, kuras nav drošības komitejas darbinieki, informatori un ar čekas darbību saistītas amatpersonas. To Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē trešdien, 19.decembrī, sacīja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Kaimiņš sēdē atzinīgi vērtēja Nacionālā arhīva paveikto, tehniski nodrošinot interesentiem ērtu reģistrēšanos arhīva mājaslapā un piekļuvi čekas dokumentu digitālajām kopijām. «Autorizēšanās digitālās vietnēs ir ierasta prakse, un arī reģistrēšanās arhīva mājaslapā, visticamāk, nesarežģīs piekļuvi čekas maisu dokumentiem,» pauda Kaimiņš.
Publicējot dokumentus, kuros minēti VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas, Latvijas Nacionālajam arhīvam zinātniskajos komentāros un skaidrojumos būs jāsniedz arhīva rīcībā esošā papildu informācija par personas notiesāšanu vai attaisnojošu spriedumu, vai apsūdzību lietās par noziegumiem pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumiem, noziegumiem pret valsti, teikts likumprojektā.
Savukārt tie VDK un netieši ar VDK saistītie dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešajām personām, būs ierobežotas pieejamības dokumenti, kurus varēs izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām.
Tāpat likumā noteikts, ka persona, kura pieprasa informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu, BNN informē Saeimas Preses dienests.
VDK dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, iepriekš anotācijā atzīmējuši grozījumu autori.
Jau vēstīts, ka šogad publicējamās dokumentu grupas būs pieejamas LNA tīmekļvietnē, kurai varēs piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.
Lai LNA tīmekļvietnē piekļūtu VDK dokumentiem un netieši ar VDK saistītiem dokumentiem, interesentiem būs jāreģistrējas, lai VDK likuma un Vispārējās Datu aizsardzības regulas prasību pārkāpuma gadījumā būtu iespējams identificēt personu. Reģistrējoties personai būs jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, (ja nav personas koda – ārzemnieka identifikācijas kods, kas ierakstīts viņa personu apliecinošā dokumentā un valsts, kura dokumentu izdevusi), elektroniskā pasta adrese, kas būs tā lietotāja vārds, un parole, kā arī VDK likumam atbilstošs dokumentu izmantošanas mērķis.
Publikācija šogad ir veidota kā virtuālā izstāde, ko veido šogad publicējamo dokumentu grupas un skaidrojošie materiāli. Šogad publicējamās dokumentu grupas ir PSR VDK darbinieku telefongrāmata, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, LPSR VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka, LPSR VDK aģentūras statistiskā kartotēka un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva fonda PA-101 Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja apraksti (uzskaites saraksti).
Dokumenti tiks publicēti oriģinālajā kārtībā. LNA uzsvēra, ka lielākā daļa dokumentu ir krievu valodā un rokrakstā.
2019.gada janvārī vietne tiks papildināta ar lietās par sadarbības fakta konstatēšanu taisīto tiesas spriedumu rezolutīvajām daļām. LNA skaidroja, ka vietnē publicētās ziņas ir informatīva rakstura un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā.
Paša interferes esi
Paša intereses