Eirozonas problēma ir nevis lielais parāds, bet gan nacionālo valdību kaitīgais ieradums tikt pie vieglas naudas, uzskata Eiropas Centrālās bankas vadītājs Žans Klods Trišē.
Eiropas Centrālajā bankā uzskata, ka šo kaitīgu ieradumu ir jāizskauž, tāpēc tiek plānots paaugstināt kreditēšanas nosacījumus. Kaut gan banka atzīst, ka bez tās atbalsta eirozonas perifērija nespēs atrisināt savas finansiālās problēmas, vēsta Vedomosti.ru.
Centrālās bankas nauda ir ļoti nepieciešama Eiropas finanšu sistēmas stabilizācijai, un īpaši svarīgi tas ir perifērijas valstīm, uzskata Royal Bank in Scotland eksperti, norādot, ka Vācija un Austrija pagājušajā gadā ievērojami samazinājusi aizņēmumus no Eiropas Centrālās bankas, taču to nevarētu teikt par Spāniju, Portugāli, Grieķiju un Īriju, kas neseko iepriekšminēto valstu piemēram.
Eksperti domā, ka perifēro valstu atkarību no Centrālās bankas finanšu līdzekļiem būs grūti pārtraukt.
Šo valstu bankas ir vājas, tāpēc finansēšanā nespēs saviem spēkiem apmierināt ekonomikas vajadzības, un kreditēšanā tām būs jāpaļaujas uz Centrālās bankas atbalstu, teic eksperti.
Turklāt septembrī vairākas valstis plāno aizņemties divreiz lielāku naudas summu nekā augustā – aptuveni 80 miljonus eiro, bet oktobrī un novembrī – 72 – 75 miljonus eiro. Šogad eirozonas valstu budžetu deficīts varētu pieaugt no 6.3 līdz 6.6% no iekšzemes kopprodukta.
80 miljardi, 72-75 miljoni … hmzzz …