Optimisms par valsts ekonomikas un savas ģimenes materiālo stāvokli pamazām pieaug to iedzīvotāju vidū, kuri ir 35 – 44 gadus veci, turklāt īpaši raksturīgs optimistiskāks skatījums ir Rīgā, Vidzemē un Kurzemē.
Mēneša laikā šis indekss mainījies uz augšu par septiņiem procentpunktiem (no -72 līdz -65). Savukārt otrs straujākais indeksa kāpums novērots 18 līdz 24 vecu respondentu vidū: no -59 līdz -56, liecina DnB NORD Latvijas barometra dati.
Savukārt vislielākais negatīvisma pieaugums vērojams vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem – mēneša laikā par sešiem procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju skaits attiecīgajā vecuma grupā, kuri pašreizējo ekonomisko situāciju uzskata par sliktu (no -66 līdz -72).
Vērtējot reģionu griezumā, lielāks optimisma vilnis vērojams Kurzemes un Rīgas iedzīvotāju vērtējumos, kuri valsts ekonomikas stāvokli jaunākajā pētījumā vērtējuši nedaudz pozitīvāk nekā mēnesi iepriekš. Gan kurzemnieku, gan rīdzinieku viedokļos indekss uzlabojies par četriem procentpunktiem, attiecīgi sasniedzot -61 (iepriekš -65) un -57 (iepriekš -61). Savukārt Pierīgas, Vidzemes, Zemgales un Latgales iedzīvotāju vērtējumi pašreizējai ekonomiskajai situācijai ir pasliktinājušies.
Lai arī iepriekšējo pētījumu rezultātos bieži vien novērota tendence vērtējumiem uzlaboties tajās respondentu grupās, kuru izglītības līmenis ir augstāks, šoreiz novērojumi ir pretēji. Ar savas ģimenes finanšu situāciju visapmierinātākie bijuši iedzīvotāji, kuriem ir pamatizglītība, – mēneša laikā attiecīgais indekss pieaudzis no -47 līdz -41. Savukārt augstāko izglītību ieguvušo respondentu viedoklis kopumā pasliktinājies par trīs procentpunktiem (no -19 uz -22).
Reģionālā griezumā optimisma līmenis ģimenes materiālā stāvokļa vērtējumā audzis Rīgas un Vidzemes iedzīvotāju vidū. Savukārt vislielākais pesimisma vilnis vērojams Zemgalē (mēneša laikā izmaiņas par sešiem procentpunktiem), Latgalē (izmaiņas par četriem procentpunktiem) un Pierīgā (par diviem procentpunktiem).