«Ķīmisko ieroču izmantošana Solsberijā, Apvienotajā Karalistē, ir nopietns uzbrukums drošībai visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Īstenotais uzbrukums Sergejam Skripaļam un viņa meitai ir smags starptautisko normu un tiesību pārkāpums,» norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
«Latvija nosoda 4.martā Solsberijā īstenoto ķīmisko ieroču lietošanu un izsaka solidaritāti Apvienotajai Karalistei, un pievienojas Eiropas Savienības kopējai nostājai. Mēs atbalstām Apvienotās Karalistes mērķtiecību noskaidrot nozieguma apstākļus un esam gatavi sniegt visu nepieciešamo palīdzību. Svarīga saskaņota, kopīga rīcība gan Eiropas Savienības, gan NATO un ANO līmenī,» uzsver Čigāne.
Kā akcentē Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, ir jānoskaidro uzbrukuma plānotāji un realizētāji un šis pārkāpums nedrīkst palikt bez adekvātas un stingras atbildes. Tāpat Čigāne norād, ka incidents apliecina nepieciešamību aktīvi strādāt pie Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijas stiprināšanas.
Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 21.martā, sēdē diskutēja par Latvijas nacionālo pozīciju 22. un 23.martā gaidāmajā Eiropadomē, kā arī 23.martā paredzētajā Eiropas Savienības 27 valstu un valdības vadītāju neformālajā sanāksmē, norāda Saeimas Preses dienestā.
BNN jau ziņoja, ka 4.martā Lielbritānijas pilsētas Solsberijas slimnīcā nogādāts 66 gadus vecais Sergejs Skripaļs un viņa meita. Izmeklēšanas gaitā atklājās, ka pret Skripaļiem veikts uzbrukums, izmantojot centrālo nervu sistēmu paralizējošu indi Novičok. Lielbritānija turpina šī nozieguma izmeklēšanu.
Krievijas vēstnieks Lielbritānijā piektdien, 16.martā, sacījis, ka Maskava izdarīs iespējami lielu spiedienu uz Londonu, Krievijas pusei turpinot noliegt saistību ar bijušā abu valstu dubultaģenta indēšanas gadījumu, kas saskaņā ar britu izmeklētāju atklāto pastrādāts ar Krievijā izgatavotu, starptautiski aizliegtu ķīmisko ieroci.
Kanādiešu – britu ziņu aģentūra Reuters, citējot Krievijas ziņu aģentūru Interfax vēsta, ka vēstnieks Aleksandrs Jakovenko norādījis, ka, izraidot 23 krievu diplomātus, Lielbritānijas valdība ir nopietni apgrūtinājusi vēstniecības darbu, jo tie esot 40% no vēstniecības personāla.
Intervijā telekanālam Rosija 24, Jakovenko arī vainojis Lielbritāniju, ka tā īsteno agresiju pret Maskavu ar mērķi novērst britu sabiedrības uzmanību no grūtībām, ar kādām valsts saskaras, plānojot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.
Krievija ir noliegusi savu saistību ar Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas slepkavības mēģinājumu, kas saskaņā ar britu izmeklētāju atklāto marta sākumā pastrādāts Anglijas dienvidos.
Maskava arī apstiprinājusi, ka izraidīs no Krievijas britu diplomātus.
Tāpat BNN jau ziņoja, ka Latvijas ārlietu ministrija ir gatava sniegt saviem sabiedrotajiem nepieciešamo atbalstu un strādāt pie tā, lai ES un NATO vienotos par kopīgu rīcību šajā lietā. «Tiem, kas plānoja un īstenoja uzbrukumu NATO valsts teritorijā, ir jāsaņem adekvāta un stingra atbilde. Latvija atbalsta Lielbritānijas centienus notikušā nozieguma apstākļu izmeklēšanā,» teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Ministrija atzīmē, ka šis gadījums apliecina nepieciešamību stiprināt Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijas ieviešanu, lai nepieļautu to izmantošanu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas runas parlamentā nekavējoties paudis atbalstu Latvijas sabiedrotajai valstij Lielbritānijai, uzsverot, ka nervu indes lietošana pret Sergeju un Jūliju Skripaļiem ir skaidrs starptautisko tiesību pārkāpums un ka Krievijai ir jāsniedz ātri un izsmeļoši paskaidrojumi, aicinādams ES un NATO vienoties par iedarbīgu atbildi šādai noziedzīgai rīcībai.
Jāatzīmē, ka britu specializētās drošības iestādes ir secinājušas, ka lietotā viela pieder tā dēvētajai Novičok nervu indes grupai. 12.martā Meja, ziņojot parlamentam, secināja, ka pastāv divas iespējas: vai nu tā ir Krievijas tieša darbība pret Lielbritāniju, vai arī Krievijas valdība ir zaudējusi kontroli pār šo potenciāli katastrofālo nervu indi, un tā nonākusi citu rokās. Britu valdība, izsaucot Krievijas vēstnieku uz Ārlietu ministriju, ir pieprasījusi Krievijai nekavējoties sniegt skaidrojumu par to, kura no divām iespējām ir īstenojusies.