«Latvija kā eirozonas valsts ir līdzatbildīga par ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam gulēt uz pēckrīzes gadu straujās izaugsmes lauriem. Tā vietā Latvijai ir jābūt atbildīgai, Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijas ieviešot efektīvi,» uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Čigāne uzsver, ka komisija turpinās sekot par rekomendāciju ieviešanu atbildīgo nozaru ministriju darbam.
Saeimas Eiropas lietu komisija pirmdien, 20.martā, uzklausīja EKpārstāvniecības Latvijā vadītājas Innas Šteinbukas ziņojumu par EK aizvadītajā gadā sniegto rekomendāciju Latvijai ieviešanas progresu. Komisija uz sēdi bija aicinājusi Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvjus, vēsta Saeimas Preses dienests.
«Kopumā Latvijas progress EK rekomendāciju ieviešanā 2016.gadā uzskatāms par ierobežotu, kas nozīmē, ka esam sagatavojuši tiesību aktus, taču tie nav pieņemti, vai arī mums vēl jāveic darbs, kas nav saistīts ar likumdošanu. Proti, EK vērš uzmanību uz iezīmi, kuru esam pamanījuši arī paši – mēs rakstām koncepcijas un stratēģijas, taču esam kūtri to ieviešanā,» norāda Čigāne.
Saeimas Preses dienests ziņo, ka Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja arī uzsver, ka, lai ar drošu skatu raudzītos nākotnē, Latvijai no ierobežota progresa rekomendāciju izpildē jāvirzās uz būtisku progresu jeb, citiem vārdiem sakot, no viduvēja uz labu un pat izcilu skolēnu.
Šī gada ziņojumā Eiropas Komisija akcentējusi, ka Latvija ir novērsusi pārmērīgu budžeta deficītu un fiskālā disciplīna ir saglabāta.
Šteinbuka skaidro, ka Latvija ir progresējusi augstākās izglītības, tieslietu un enerģētikas tirgus jomās, kur reformu ieviešana turpinās. «Tāpat Latvija pieņēmusi atbilstošu tiesisko ietvaru profesionālās izglītības un maksātnespējas jomās, taču nepieciešama efektīva ieviešana. Savukārt darbaspēka nodokļu sloga pārnešanā, sociālās palīdzības reformā, bezdarbnieku aktivizēšanā, veselības aprūpē un publiskā sektora reformās Latvija kavējas,» deputātus informēj Šteinbuka.
EK arī norāda, ka Latvijas vidēja termiņa budžeta izdevumu plāns nepilnīgi atspoguļo politikas prioritātes, kā arī Latvija kavējas ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu apgūšanu.
Ref:224.000.103.679