Čigāne: Sudrabas «netīrie izgājieni» apliecina, ka vēlētāji nav ar «pliku roku ņemami»

«Kad Latvijas bijušais prezidents Valdis Zatlers atlaida 10.Saeimu, kurā bija pārstāvēti oligarhi, tas bija viens no veidiem, kā sākt iet prom no dažu cilvēku kontrolētās valsts pārvaldes. Savukārt 2014.gadā Saeimas vēlēšanās toreizējai Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai bija ļoti labs reitings, lai viņa varētu veidot valdību. Tomēr, pateicoties tam, ka atklātībā nonāca informācija par viņas joprojām noliegto braucienu uz Maskavu, kā arī par viņas neapšaubāmo saikni ar Kremlim pietuvinātiem cilvēkiem, vēlētāji bija pietiekami informēti, lai izdarītu secinājumus. Lai gan Sudrabas partija ir Saeimā, tā neieguva nekādu nopietnu pārstāvniecību. Tas apliecina, ka mūsu vēlētāji «nav ar pliku roku» ņemami. Līdzīgā veidā mums ir jākļūst vēl neiecietīgākiem pret korupcijas gadījumiem arī nākotnē,» intervijā ar BNN uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja un Kustības Par! deputāte Lolita Čigāne.

Paslaucītās Oligarhu sarunas zem paklāja jeb «veču muldēšana»

Čigāne uzsver, ka Latvijā joprojām mēģina «paslaucīt Oligarhu sarunas zem paklāja» un pozicionēt tās kā «parastu veču muldēšanu». Pēc viņas domām, pieminētās personas, piemēram, Andris Ameriks,  Jānis Dūklavs un Aivars Lembergs, nevar turpināt darboties politikā. «Viņiem ir jānes atbildībā par šīm sarunām.»

Tāpat deputāte uzsver, ka Oligarhu sarunās pamanāms, ka tiek atrasti veidi, kā uzpirkt medijus. «Lembergam, piemēram, ir vesela mediju mašinērija, kas ārkārtīgi skarbi uzbrūk jebkuram, kas  izsaka kritiku par viņa darbību. Tāpat arī ļoti pieglaimīgi slavina viņu pašu un viņam pietuvinātos cilvēkus.»

Viena no būtiskākajām problēmām, viņasprāt, ir tieši tā, ka cilvēki joprojām balso par šiem politiķiem. Pēc deputātes domām, informācijas apjoms ir ļoti liels, un iedzīvotājam ir  ļoti grūti noorientēties un izveidot savu viedokli. «Šo oligarhu mērķis ir tādā veidā «saduļķot ūdeņus» un pateikt: «Mēs neesam tīri, bet neviens tāds nav, mēs neesam godīgi, bet neviens tāds nav»».

Runājot par tiesu varu, Čigāne uzsver, ka Lembergs tiek tiesāts ilgstoši un viņš izmanto visas iespējas, lai novilcinātu šo procesu. «Bet mums ir jābūt pietiekami prasīgiem, lai patiesība tiktu noskaidrota. Jābūt neiecietīgākiem pret šādiem gadījumiem, kur cilvēks principā ir brutālā veidā apzadzis valsti un, runājot rupjības, gatavs pārdot valsti. Turklāt pēc tam vēl ģērbjas ekstravaganti košās drēbēs, kurās acīmredzot ieguldīts daļa no naudas. Nu viņš vienkārši sēž un par mums visiem ņirgājas.»

Politiķu apvienošanai nav jābūt aprēķinu laulībām

Latvijā partijām vai partiju apvienībām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, turpmāk būs jābūt vismaz 500 biedriem. Tāpat vismaz gadu vecai, lai startētu uz Saeimas vēlēšanām. Pēc Čigānes domām, Kustības Par! partiju biedru skaits drīzumā sasniegs vajadzīgo skaitli. «Savukārt ierobežojums, ka partijām ir jābūt vismaz gadu vecai, mudināja uz izšķirošo soli veidot savu politisko partiju. Šobrīd ir ļoti aktīvs process, domājot par to, kā mēs darbojamies, kā mēs piesaistīsim cilvēkus, kam ir līdzīgas idejas. Un kā mēs visu to sabalansēsim kopīgā redzējumā,» bilst Čigāne.

Runājot par to, vai Kustība Par! Saeimas vēlēšanās apvienosies ar kādu citu politisko spēku, Čigāne nemin nevienu konkrēti. Vien piebilstot, ka tas, ka politiskajā spēkā būtu nepieciešama sadarbība, ir pilnībā skaidrs. Tāpat arī Vienotībā ir cilvēki, ar kuriem partijai joprojām ir līdzīgs redzējums.

«Šobrīd ir pieteikušās vairākas politiskās partijas, kurām ir konkrēti un diezgan šauri mērķi, kurus tās vēlētos sasniegt. Bez šaubām, tie ir jāapvieno, bet vienlaicīgi tām nevajadzētu būt «aprēķina laulībām», jo sadarboties var tikai ar idejiski tuviem cilvēkiem.»

Kustība Par! valdē ir vienojušies, ka būs atvērti sarunām un runās ar ikvienu, kas vēlēsies sadarboties.

Jāatgādina, ka politiķis Andrejs Mamikins iepriekš paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!  Tikmēr Čigāne BNN uzsvērusi, ka viņa paustā iecere par sadarbību raksturojama kā «pilnīgas muļķības». Viņas pārliecināta, ka Mamikins cenšas izmantot sensitīvās tēmas, piemēram, kā automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņiem, un tādejādi uz Kustības Par! rēķina mēģina izsist sev politisko kapitālu.

Āboltiņas politiskie risinājumi nav ilgtspējīgi

Viens no iemesliem, kāpēc Čigāne aizgāja no Vienotības un kāpēc, viņasprāt, Vienotība ir sliktā stāvoklī, ir partijas vienotā redzējuma trūkums – ko darīt ar iegūto publisko varu. «Vienotībai ir jāmainās dziļāk nekā tikai frakcijas vadības nomaiņā. Ir jāsaprot, ka gadiem ilgi šajā partijā bija cilvēki, kas šo Solvitas Āboltiņas vadību uzturēja pie dzīvības.»

Čigāne apgalvo, ka no Vienotības aizgājušajiem deputātiem jau 2014.gadā bija skaidrs, ka Āboltiņas vadība nav ilgtspējīga. «Risinājums, kur partijas priekšsēdētāja nav ievēlēta Saeimā, bet iekļūst Saiemā, piespiežot nolikt mandātu citai personai, nav dzīvotspējīga domāšana.»

Politiķe norāda, ka Vienotības pēdējā iespēja mainīties bija Andra Piebalga kļūšana par partijas priekšsēdētaju, un tas arī bija iemesls, kādēļ viņa neizšķīrās par iešanu prom. «Mums bija arī vairākas konsultācijas un sarunas ar Piebalgu. Aizgājušos Vienotības deputātus aizrāva viņa degsme. Viņiem bija cerība, ka viņš varētu situāciju Vienotībā stabilizēt un arī atgriezties pie partijas sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Tāpēc visu šo gadu, kamēr Piebalgs «turēja» Vienotību, mēs centāmies viņu atbalstīt. Taču viņa aiziešana no partijas bija signāls, ka Vienotībā pārmaiņām bija jābūt citādām un faktiski tur vairs nebija tajā situācijā ko mainīt.»

«Vienotībā ir palikuši ļoti daudzi domubiedri, kas ir ar līdzīgu redzējumu par to, kā Latvijā būtu jāveido politika. Bet līdz šim viņi nav bijuši vairākumā, viņu skatījums nav dominējošais,» uzsver politiķe.

Politika, kura nešķiro

«Man šķiet, ka mums šobrīd ir pienācis laiks vairs nerunāt par krievu un latviešu vēlētājiem, bet gan runāt par Latvijas sabiedrību kopumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka Latvijā ir politiskais spēks, kas runā par integrāciju, politiskais spēks, par kuru var nobalsot, nebaidoties, ka tiec «šķirots». Politika, kura joprojām turpina veicināt sabiedrības šķelšanos un atdalīšanos, ir nederīga. Tie ir radikāli spēki, kas grib uzturēt tās vecās emocijas un kam, šķiet, ir ļoti interesanti šķelt un dalīt Latvijas sabiedrību,» uzsver Čigāne.

Politiķe norāda, ka Latvijā  ir ļoti daudz krievu izcelsmes cilvēku, kas mājās runā krievu valodā un kas, iespējams, ir viņu dzimtā valodā. «Mums arī publiskajā pārvaldē strādā ļoti daudz cilvēku, kas ir labi integrēti. Pēc vārda un uzvārda jūs, iespējams, nojaušat, ka tas ir cilvēks, kuram dzimtā valoda ir krievu, bet pēc kādām citām pazīmēm tas vairs nav svarīgi. Tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt sabiedrības integrāciju, lai šie cilvēki nedomātu, ka viņiem Latvijā nav par ko balsot.»