Zināms, ka Oskara balva ir viens no visatpazīstamākajiem objektiem visā pasaulē – kā arī visiekārojamākais.
Ikviens atceras, ar kādu nopūtu cilvēki visā pasaulē noskatījās, kā pagājušā gada ceremonijā savu pirmo «Oskaru» saņēma daudzu iemīļotais aktieris Leonardo Dikaprio.
Zeltainā statuja tiek uzskatīta par kino industrijas augstāko apbalvojumu. «Oskars» ir kinofilmu vēstures elements, kas apveltīts neskaitāmiem fascinējošiem stāstiem un anekdotēm.
Paturot to visu prātā un ņemot vērā, ka 24 karātu apzeltītās balvas izgatavošana izmaksā 400 ASV dolāru, tu noteikti domā, ka tā ir mazas bagātības vērta.
Kinoakadēmijas balva nemaksā vairāk par šokolādes tāfelīti.
1950. gadā pasludinātā tiesas spriedumā nolemts, ka ikvienam, kurš vēlas pārdot vai izsolīt «Oskaru», ir pienākums balvu piedāvāt Kino mākslas un zinātnes akadēmijai, pārdodot to par 1 ASV dolāru, kas Eiropas valūtā sastāda aptuveni 97 centus.
Par spīti tam, iepriekš «Oskara» statujas pārdotas par astronomiskām summām.
1999. gadā Maikls Džeksons par 1 542 000 ASV dolāriem iegādājās 1939. gada Kinoakadēmijas balvu, kas tika pasniegta «Vējiem līdzi» producentiem.
Par spīti tam, ka viņam pašam ir trīs «Oskari», Stīvens Spīlbergs iegādājās Klārka Geibla «Oskaru» par labāko aktiermākslu, kā arī Betē Deivisas labākās aktrises balvu, samaksājot par pirmo relikviju 607 500 ASV dolārus, bet otro iegādājoties par 578 000 ASV dolāriem.
Spīlbergs pēcāk, cienot noteikumus, ziedojis savas iegādātās trofejas Kino mākslas un zinātnes akadēmijai.
Avots: mirror.co.uk
