Trešā daļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju ir negatīva vai drīzāk negatīva attieksme pret zīmoliem un uzņēmumiem, kas savā komunikācijā neizrāda nekādu nostāju par karu Ukrainā, savukārt 30% attieksme ir pozitīva vai drīzāk pozitīva, liecina mārketinga aģentūras BSMS un pētījumu kompānijas Norstat Latvija īstenotā aptauja par komunikāciju Ukrainas kara laikā.
39% aptaujāto norādījuši, ka viņiem nav viennozīmīga viedokļa šajā jautājumā un savu attieksmi ir grūti formulēt.
Aptaujā noskaidrojot, vai iedzīvotājiem kopumā ir svarīgi, ka uzņēmumi un zīmoli Latvijā savā ikdienas komunikācijā sociālajos tīklos komunicē par karu Ukrainā, 33% respondenti norāda, ka jā, savukārt 38% tas nav svarīgi. Vēl 29% atzīst, ka ir grūti pateikt.
Aptaujas veidotāji vērtē, ka interesanti ir tas, ka digitālā satura veidotāju (influenceru) komunikācijā iedzīvotājiem ir mazāk svarīgi, lai viņi savā ikdienas komunikācijā runātu par karu Ukrainā – 47% respondentu tas nav svarīgi, savukārt 26% ir.
Tikmēr 27% ir grūti pateikt, vai digitālā satura veidotājiem būtu jāpauž viedoklis par notiekošo Ukrainā.
Lūdzot raksturot informāciju, kas tiek sagaidīta no uzņēmumiem un zīmoliem laikā, kad Ukrainā notiek karš, katrs piektais respondents norāda, ka sagaida gan atspoguļojumu Ukrainā, gan zīmola aktualitātes.
Vēl 15% no uzņēmumiem un zīmoliem gaida jaunumus tikai par zīmola aktualitātēm, bet tikpat – 15% – zīmolam pielāgotas ziņas par esošo situāciju, savukārt 13% Ukrainas kara kontekstā no uzņēmumu un zīmolu puses svarīgas ziņas par palīdzību un notiekošo Ukrainā.
Komunikācijas eksperte Inta Buša, komentējot aptaujas rezultātus, pauž: «Aptauja tika īstenota maijā un, ļoti iespējams, jau vairākus mēnešus pēc Krievijas izvērstā plaša mēroga kara, mēs esam izgājuši noteiktu apli gan emociju, gan arī informācijas aprites ziņā, sabiedrībai, cerams, nonākot pie secinājumiem, kuri pārbaudītie informatīvie avoti par karu Ukrainā būtu jāizmanto. Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka zīmoli un uzņēmumi nevar atļauties ignorēt joprojām notiekošo karu un tā radīto noskaņojumu sabiedrībā. Ir svarīgi izšķirties par savām vērtībām un iekustināt vērtību aizstāvībai to sabiedrības daļu, kuri svārstās vai ir apmulsuši no notiekošā. Nekas vēl nav beidzies.»
Polhem PR Latvia vadītāja un Inga Galkina uzsver, ka «šī ir cīņa par vērtībām un ikvienam zīmolam un uzņēmumam, ņemot vērā savu profilu, ir jājūt sabiedrības noskaņojums un konteksts, lai būtu starp pārmaiņu veidotājiem».
«Protams, sabiedrība negaida, lai zīmoli kļūtu par militārajiem ekspertiem. Sabiedrība negaida, lai zīmoli publiski pārmērīgi aizrautos ar labo darbu popularizēšanu, jo arī par tiem var komunicēt ļoti dažādi – informatīvi, kur labos darbus veikt, vai tikai sevi slavējot. Tomēr gribu uzsvērt, ka neatkarīgi no zīmola nozares vai digitālā satura veidotāja stāja, mugurkauls un nenogurstoša vērtību aizstāvība ir mūsu kopīgā misija. Sagurums būtu mūsu vājums, tāpēc ikvienam zīmolam ir jāatrod savs veids, kā ilgtermiņā turpināt dienaskārtībā uzturēt jautājumu par cilvēku tiesībām dzīvot brīvā valstī,» uzsver Galkina.
Mārketinga aģentūras BSMS un Norstat Latvija īstenotajā sabiedrības aptaujā par komunikāciju Ukrainas kara laikā šī gada maijā piedalījušies 1 000 respondentu.