Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu virzīt trīs pretendentus, informē Ministru kabinets (MK).
Konkursa otrajā kārtā pretendenti pamatoja savu motivāciju ieņemt šo amatu, prezentēja redzējumu par VID attīstību un atbildēja uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbību, budžeta plānošanu, VID darbības jomu un administratīviem procesiem, atzīmē MK.
«Konkursa pēdējā kārtā izvirzītos pretendentus sākotnēji vērtēs personālvadības speciālisti, kas pārbaudīs vadības kompetences un par gūtajiem novērojumiem sagatavos kopsavilkumu. Izvērtējot šajā un iepriekšējās konkursa kārtās gūto informāciju, komisija noteiks, kurš no konkursa finālistiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā. Par šo pretendentu vēl tiks apkopotas atsauksmes no vismaz septiņām personām, kā arī veikta padziļināta reputācijas risku analīze,» stāsta MK.
Konkursa noslēgumā komisija izvēlēto atbilstošāko pretendentu ieteiks finanšu ministram, kurš savukārt pieņems lēmumu par šī pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ja VID ģenerāldirektora amata kandidāts gūs nepieciešamo valdības atbalstu, tas šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.
BNN jau ziņoja, ka VID ģenerāldirektora atlases komisija uz amata konkursa otro kārtu bija izvirzījusi sešus pretendentus, vērtējot viņu iesniegtos dokumentus, atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, kā arī veicot sākotnējo potenciālo reputācijas risku analīzi.
VID ģenerāldirektora amata konkursa otrajā kārtā izvirzītajiem sešiem pretendentiem bija paredzēts tikties ar konkursa komisiju un personāla atlases speciālistiem, lai skaidrotu viņiem motivāciju un prezentētu redzējumu par VID darbības attīstību digitālās ekonomikas un jaunu uzņēmējdarbības formu ieviešanas periodā. Tāpat šīs kārtas laikā pretendentiem bija paredzēts atbildēt uz desmit jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.
Valsts kancelejā iepriekš informēja, ka uz konkursa nākamo kārtu izvirzītos pretendentus sākotnēji vērtē personāla vadības speciālisti, kas analizē pretendentu vadības kompetences un par gūtajiem novērojumiem sagatavos kopsavilkumu. Izvērtējot šo un visā konkursa gaitā gūto informāciju, komisija bija iecerējusi noteikt, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem augstāko vērtējumu kopumā. Par šo pretendentu personāla atlases speciālisti apkopos atsauksmes no vismaz septiņām personām, kā arī veiks padziļinātu reputācijas risku analīzi.
VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 2018.gada 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016.gada novembra.
Šogad 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Pelēko.
Vēlāk uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Skujiņš gan šīs bažas noraidīja, saucot tās par «melu kampaņu».