Rīgas cirks turpina pastāvēt; kur šobrīd «ziemo cirks»?

Rīgas cirks ir viena no vecākajām ēkām Eiropā, kā arī vienīgā patstāvīgā cirka ēka Baltijā, taču tajā šobrīd nevar dzirdēt ne apmeklētāju apbrīnas saucienus, ne aplausus, ne bērnu smieklus, ne klaunu jokus. Šobrīd cirka durvis ir aizslēgtas, jo gadu gaitā ēka ir nolietojusies, kā norādījis būvniecības eksperts, pat bīstama apmeklētājiem. Taču cirka vadība saka, ka tās nav beigas, cirks turpina pastāvēt. Cirka ēkai tas ir jauns sākums, jo šobrīd noris fasādes konservācijas darbi, izsludināts arī starptautisks metu konkurss Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošana un teritorijas attīstības vīzija. Kā saka Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre: «Manuprāt, ja cirks vispār notiek, kamēr cirka pamatēka ir slēgta, tad tas ir brīnišķīgi.»

Rīgas cirks piedzīvo pārmaiņas; izsludināts metu konkurss

Starptautiskais metu konkurss Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošana un teritorijas attīstības vīzija, pēc Rīgas cirka radošā direktora Mārtiņa Ķibera vārdiem, ir pirmais posms, lai Rīgas cirks kļūtu par kvalitatīvas cirka mākslas, kultūras un izglītības telpu.

Sarunā ar BNN Ķibers stāsta: «Metu konkurss faktiski ir arhitektu vīzija par to, kā var attīstīt šo teritoriju, saglabājot kvartāla vēsturisko mantojumu.» Par piemēru viņš min kupolu, piebilstot, ka Rīgas cirka ēka ir unikāla celtne.

Cirka radošais direktors norāda, ka metu konkurss jau ir sācies un pieteikumus var iesūtīt līdz 4.jūnija pulksten 17.00. Iesūtītos piedāvājumus vērtēs žūrija, kuru veido 11 žūrijas komisijas locekļi ar arhitektu Jāni Dripi priekšgalā. Par konkursa rīkotāja žūrijas komisijas atbildīgo sekretāri iecelta arhitekte Dace Kalvāne. Ar metu konkursa nolikumu var iepazīties šeit.

Komentējot metu konkursa ievirzi, Ķibers saka: «Mēs attīstāmies laikmetīgā cirka virzienā, kur jāmin trīs svarīgākie pīlāri, lai cirks attīstītos ne tikai kā moderna un daudzveidīga ēka, bet arī cirks kā mākslas žanrs. Tās ir – izrādes, izglītība un rezidences.»

Ķibers uzsver, ka svarīgi ir parādīt, cik izrādes var būt dažādas, sakot, ka laikmetīgā cirka pamatā ir naratīvs stāsts, kurā tiek izmantotas vairākas cirka disciplīnas. Tas esot arī viens no cirka galvenajiem uzdevumiem, parādīt publikai, cik dažāds var būt cirks.

Attiecībā uz izglītību, Rīgas cirks pērnā gada septembrī atvēris Rīgas cirka skolu. Jāmin, ka pagaidām cirka skolā var iestāties jebkurš interesents, bet, skatoties tālākā nākotnē, Rīgas cirks cer izaudzināt jaunu cirka mākslinieku paaudzi, lai jaunie mākslinieki tepat uz vietas varētu sagatavoties starptautiskām profesionālajām cirka skolām. «Mēs vēlamies dot iespēju vietējiem māksliniekiem sadarboties ar ārzemju māksliniekiem,» tā Ķibers.

Visbeidzot trešais pīlārs ir kultūras rezidenču izveide, kas kalpos par vietu, kur mākslinieki varēs gatavot savas izrādes.

Kur šobrīd «ziemo» cirks?

Kā zināms, šobrīd Rīgas cirkā notiek fasādes konservācijas darbi. Ēka 2016.gada februārī tika slēgta plašizklaides pasākumiem, jo gadu gaitā, fasādes sēšanās rezultātā, ēkas sienās bija izveidojušās plaisas, kas radīja potenciālu bīstamību apkārtējiem.

BNN jau iepriekš ziņoja arī to, ka 2016.gadā, izvērtējot būves tehnisko nolietojumu, SIA CMB konstatēja, ka pēc pamatkonstrukciju tehniskā nolietojuma kopumā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī ar nolietojumu 39%.

Pēc Kehres teiktā, šobrīd norisinās pamatu pastiprināšanas darbi, kas fasādi iekonservēs tā, lai «tā nevarētu vairs kustēties ne uz vienu, ne otru pusi». Kamēr darbi turpinās, cirka telpas nevar izmantot plašizklaides pasākumiem.

Tomēr cirks turpina pastāvēt un izrādes norisinās dažnedažādās vietās. Kehre stāsta, ka ne visas telpas cirkam ir derīgas, tāpēc, izrietot no izrādes un mākslinieku vajadzībām, telpas tiek piemeklētas. «Cirks ir ļoti daudzveidīgs savā vajadzību ziņā,» saka Kehre.

Viņa atzīmē, ka cirku nevar parādīt jebkurā telpā, jo jāņem vērā telpas griestu augstums, drošināšana, kā arī skatītāju izvietojums. «Cirkam pārsvarā neder, ka mākslinieks ir uz skatuves un skatītāji sēž vairākās rindās kā koncertā. Mums nepieciešams, lai skatītāji var izrādi vērot tribīnēs, redzot arī skatuves grīdu. Cirka tribīņu novietojums nav radies nejauši,» stāsta cirka valdes locekle.

Cirka nākotnes vīzijas

Kehre saka, ka nepieciešams iezīmēt divas vīzijas par nākotni, sakot, ka pirmā vīzija ir par to, kad tieši beigsies šie fasādes konservācijas darbi, jo tas nav viss, kas ēkai ir vajadzīgs. Ēka ir diezgan nolietota, tā darbojas kopš 1888.gada, un savas dzīves laikā faktiski tikai vienu reizi ir piedzīvojusi fundamentālu remontu. Tas bija 20.gadsimta 50.gados.

«Ejot šodien pa Merķeļa ielu, redzams, ka ēkai ir piebūvēts trešais stāvs un ēkas kupolu nemaz nevar saskatīt, agrāk fasāde bija baltā krāsā un tur, kur šobrīd ēkai ir logu un durvju ailes, tur kādreiz bija vārti, jo tas bija zirgu cirks,» vēsturi iezīmē cirka vadītāja.

Kehre atklāj, ka fasādes konservācijas darbi varētu beigties aptuveni līdz šī gada Jāņiem. «Taču jāsaka, ka ir diezgan grūti prognozēt, jo būvdarbu gaitā var atklāties jauni fakti,» viņa piebilst.

Ņemot vērā, ka paies vēl vismaz trīs gadi, līdz sāksies reālie būvdarbi, Ķibers atklāj ideju, pēc fasādes konservācijas darbu beigām līdz ēkas atjaunošanas darbu sākšanai, piešķirt cirka jaunu apriti.

«Mums radās ideja, ka ēkā varētu izveidot nelielu pagaidu skatuvi mazās formas izklaidēm, kā arī veidot ekskursijas pa «veco» cirku, dodot iespēju iepazīt Solomonska arhitektūru, cirka vēsturi un aizkulises.»

Runājot par būvdarbu finansiālo pusi, cirka radošais direktors Ķibers atzīmē, ka šobrīd ir paredzēti trīs miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenta ēkas energoefektivitātes veicināšanai. Rīgas cirks sadarbībā ar Kultūras ministriju meklēs pārējā nepieciešamā finansējuma iespējas. «Mums ir svarīgi, lai gala rezultāts dzīvotu ilgi, lai tas, iespējams, kalpotu nākamajiem 100 gadiem,» smaidot, saka Ķibers.

Cirka mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka, lai noteiktu finansiālās robežas, kas arhitektiem jāievēro, veidojot vīziju, metu konkursa nolikumā norādīts – Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas būvdarbu izmaksas nevar pārsniegt 3 000 eiro/m², bet jaunbūves realizācijas izmaksas ne vairāk kā 2 000 eiro/m².

Cirks ārpus cirka ēkas – drīzāk ieguvums, nevis zaudējums

Runājot par to, kāda ir sabiedrības attieksme par to, ka šobrīd izrādes notiek ārpus cirka ēkas, Kehre uzsver: «Mūsu uzdevums ir nodrošināt profesionālas cirka mākslas pieejamību sabiedrībai. Tas nenozīmē tikai to, ka cirkam jānotiek cirka ēkā, tā vispār ir liela veiksme, ka šāda cirka ēka Latvijā vēl eksistē.»

Viņa atzīmē, ka, domājot par sabiedrības attieksmi, būtu vēlams ņemt vērā, ka sabiedrība nav monolīts organisms. Tāpat jāņem vērā, ka Rīgas cirks nav vienīgais cirka nodrošinātājs Latvijā.

Kehre dalās savos novērojumos: «Pērnā gada nogalē mums bija jaunzēlandiešu Toma Monktona  (Thom Monckton) izrāde, kas norisinājās gan Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra ēkā Zirgu pasts, gan  K. K. fon Stricka villā. Visas izrādes bija pilnas. Tas, ko varēja novērot, cilvēki, iespējams, jūtas un uzvedas atšķirīgi atkarībā no vides, kurā viņi ir nonākuši.»

Pēc Kehres domām, tas drīzāk ir ieguvums, nevis zaudējums, apmeklējot šīs dažādās vietas, «jo cilvēki, kuriem šīs vietas ir mīļas, un kuri nekad iepriekš nebija apmeklējuši cirku, tika iepazīstināti ar cirka pasauli sev iemīļotajās telpās». «Mums arī pavīdēja ideja, ka cirku varētu rādīt dažādos teātros, tādējādi piepulcinot arī teātra apmeklētājus cirka apmeklētājiem un otrādi.»

Kopumā Kehre atklāj, ka nav dzirdējusi pārmetumus, ka cirks notiek ārpus cirka ēkas. «Manuprāt, ja cirks vispār notiek, kamēr cirka pamatēka ir slēgta, tad tas ir brīnišķīgi.»

Kehre atzīst: « Ir jāpaiet vismaz sezonai, lai redzētu un saprastu, kas ir tas «mūsu» skatītājs, ar ko skatītāju var pārliecināt, ka ir vērts pirkt biļeti uz konkrētu izrādi. Reizē arī notiek «taustīšanās» par biļešu cenu kategoriju, mēs meklējam, vai cirka izrādes biļešu cena var būt līdzvērtīga teātra izrādes cenai vai kino. Svarīgi saprast, kas ir tas, kam mēs cirku varētu pielīdzināt.»

Cirka vadītāja nenoliedz, ka tas, ka šobrīd cirka māja ir slēgta, meklējot risinājumus, kur rādīt izrādes, rada papildu izdevumus un, protams, atrasties un darboties vienā ēkā būs daudz racionālāk.

 Iniciatīva par savvaļas dzīvnieku aizliegšanu sākusies ilgi pirms Kehres nonākšanas Rīgas cirkā

Jāatgādina, ka Saeima 15.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas aizliedz izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkos.

Likums tika papildināts ar jaunu pantu, nosakot, ka gan savvaļas, gan nebrīvē audzētus dzīvniekus aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvniekus. Tas attiecas galvenokārt uz ceļojošajiem cirkiem gan no Eiropas Savienības, gan no trešajām valstīm. Tas nozīmē aizliegt dzīvnieka izmantošanu un apmācīšanu, liekot tam veikt pretdabiskas darbības, kaitējot dzīvnieka veselībai un radot tam ciešanas, teikts likumprojekta anotācijā.

Kehre atklāj, ka šī iniciatīva par savvaļas dzīvnieku aizliegšanu sākusies ilgi pirms viņas nonākšanas Rīgas cirkā. Viņa stāsta, ka jau 2016.gadā Kultūras ministrija vaicāja, kādā veidā cirks varētu darboties, ja būtu jādarbojās bez savvaļas dzīvnieku piesaistes. «Iepriekšējā cirka direktore Lolita Lipinska, cik es sapratu, neredzēja veidu, kā cirks varētu darboties bez dzīvniekiem, līdz ar to arī Kultūras ministrija nepagarināja līgumu ar iepriekšējo direktori,» atklāj Kehre.

2017.gada 16.martā tika paziņots, ka Kultūras ministrijas (KM) konkursā uz VSIA Rīgas cirks valdes locekļa amatu uzvarējusi Ināra Kehre un ka viņas rokās turpmāk būs Rīgas cirka nākotne.

Viena cirka izrādes tehniskās izmaksas sasniedz līdz pat 15 tūkstošus eiro

Taujājot cirka valdes locekli par to, kādas varētu būt aptuvenās vienas izrādes izmaksas, viņa atzīmē, ka katras izrādes izmaksas, protams, ir atšķirīgas.

«Man gribētos teikt, ka tehniskās izmaksas vidēji ir divas līdz trīs reizes lielākas par mākslinieku honorāriem, tai skaitā, arī ceļa izdevumi un uzturēšanās izmaksas, tāpat arī uzbūve, skaņa, gaisma, tribīnes. Honorāri ir atkarīgi no izrāžu skaita, cik reizes mēs viņu varam parādīt,» skaidro cirka vadītāja.

Turpinot, viņa saka: «Māksla kā vērtība ir kaut kas tāds, ko mums neglābjami nāksies subsidēt. Tai brīdī, kad mēs uz mākslu skatāmies kā uz pievienoto vērtību, ka māksla mums ir nepieciešama, lai radītu radošas personības un sabiedrību kopumā, nākas viņu subsidēt, līdz ar to šie honorāri ir pietiekami lieli naudas izteiksmē.»

Kehre atklāj, ka konceptuāli vienas izrādes aplēses robežojas no diviem līdz piecpadsmit tūkstošiem eiro, piebilstot, ka tās iekļauj tehniskās izmaksas. «Protams, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no mākslinieku prasībām un jāmin arī to, ka tajā brīdī, kad mums ir savas telpas, tehniskās izmaksas samazinās, jo mums ir tribīnes, kuras var izmantot, mums ir gaismas, kuras ir stacionāras, un tad pārējie pielāgojumi ir salīdzinoši nelieli,» saka cirka valdes locekle.

Jāatzīmē, ka aprīlī cirkam tiks veltīta īpaša nedēļa, ar dažādiem pasākumiem aktualizējot Pasaules Cirka dienu, kas ierasti svinēta aprīļa trešajā sestdienā. Būtiski atzīmēt, ka Rīgas cirks šogad 29.decembrī svin savu 130 dzimšanas dienu.