Vidējais finanšu noziedznieks ir labi izglītots, situēts un ar sakariem Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kredītiestādēs un tiesībsargājošajās iestādēs, otrdien, 9.maijā, ikgadējā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā stāsta VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.
Viņa norāda, ka zem ēnu ekonomikas slēpjas reāli cilvēki, kas to plāno, īsteno un no tās iegūst. Izmantojot VID pieejamos datus, dienests centies izprast un identificēt, kas ir cilvēki, kuri iesaistās ēnu ekonomikā.
Pēc Cīrules teiktā, VID pievērsās divām kategorijām – finanšu noziedzniekiem un aplokšņu algu saņēmējiem. Vispārējais finanšu noziedznieka profils ir labi izglītots, situēts cilvēks, kurš pārzina tehnoloģijas, uzņēmējdarbības vidi. Šim cilvēkam ir juridiskas zināšanās, plaši kontakti, sadarbība ar citu valstu finanšu noziedzniekiem, kā arī sakari VID, kredītiestādēs un tiesībsargājošajās institūcijās.
Savukārt, runājot par aplokšņu algu saņēmējiem, viņa norāda, ka visbiežāk tie ir cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Šajā vecumā grupā, pēc VID aplēsēm, 32% vīriešu un 22% sieviešu saņem aplokšņu algas. Tāpat pētīts šo personu ģimenes stāvoklis un atklāts, ka visbiežāk tās ir personas, kuras ir šķīrušās.
Cīrule klāsta, ka tipiskie aplokšņu algu saņēmēji neizprot nodokļu maksāšanas jēgu vai būtību, ir ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, ar kredītsaistībām un apgādājamajiem. Iespējams, šīs personas nevēlas uzrādīt pilnus ienākumus, lai izvairītos no saistību pildīšanas.
Atbilstoši VID aplēsēm 71% aplokšņu algu saņēmēju ir zemas kvalifikācijas darbinieki, bet 29% – augstas kvalifikācijas speciālisti. Vienlaikus secināts, ka aptuveni 40% cilvēku, kuri strādā galvenā grāmatveža amatā, saņem algu aploksnē.
Cīrule uzsver, ka ēnu ekonomikas ir būtiska problēma. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisa ir 617,88 miljoni eiro, pievienotās vērtības nodokļa plaisa ir 419,31 miljons, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa plaisa – 352,7 miljoni eiro.
VID vadītāja pauž, ka problēma ir ļoti būtiska, tāpēc dienests aktīvi domā, kā efektīvāk komunicēt ar sabiedrību un skaidrot, kas tiek zaudēts, ja nodokļi netiek maksāti.
BNN jau ziņoja, ka Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā, liecina pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 rezultāti.
Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir neuzrādītie ienākumi (42,1%), aplokšņu algas (40,2%) un neuzrādītie darbinieki (17,7%).
Savukārt Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 16,5% no IKP, kas ir kāpums par 1,5 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 15,4% no IKP, kas ir kāpums par 0,5 procentpunktiem.
Kā zināms trešdien, 10.maijā Rīgā notiek ikgadējā konference Ēnu ekonomika Latvijā, kurā prezentē pētījumu Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016.
2015.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 21,3% no IKP, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā. Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veidoja neuzrādītie ienākumi (44,4%), seko aplokšņu algas (34,9%) un neuzrādītie darbinieki (20,7%).
Ref:224.000.103.1129