Uzņēmēju noskaņojums Latvijā pakāpeniski turpina uzlaboties un līdzīgi kā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.
Pēc divu ceturkšņu pārtraukuma kopējais uzņēmēju noskaņojuma indekss pārsniedz 50 punktu robežu, sasniedzot 50.77 punktus, kas tuvinās 2010.gada 3.ceturkšņa rādītājiem, kad tas sasniedza 51.21 punktu, liecina Citadele Index pētījums.
Pagājušā gada septembrī, pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, uzņēmēju noskaņojums pēc divu ar pusi gadu pārtraukuma, kad uzņēmēji bija ieslīguši izteiktā pesimismā, atguva optimismu. Pēc Saeimas vēlēšanām un veiktajām nodokļu izmaiņām divus ceturkšņus uzņēmēju noskaņojums atkal bija kļuvis daudz piesardzīgāks un raksturojams kā drīzāk pesimistisks. Citadele Index pētījumi rāda, ka, neraugoties uz šīm nodokļu izmaiņām, uzņēmēji ir spējuši izturēt un to noskaņojums dažādās rādītāju grupās kopš pērnā gada nogales pakāpeniski, bet noturīgi ir uzlabojies, un šobrīd kopumā atkal sasniedzis optimismu, teic bankas Citadele Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītāja Agnese Paegle.
Tas, vai arī turpmāk uzņēmēju noskaņojums būs optimistisks, būs atkarīgs no valsts ekonomiskās situācijas, nodokļu politikas un finansējuma pieejamības. Savā praksē redzam, ka lielāka aktivitāte investēt ir tiem uzņēmumiem, kuru projektiem ir vai tuvākajā laikā plānots Eiropas Savienības fondu vai valsts programmu atbalsts. Tāpat uzņēmējiem pozitīvs ir fakts, ka bankas ir atsākušas aktīvāku kreditēšanu un prognozējams, ka banku aktivitātei būs tendence palielināties, kas sekmēs labas pārmaiņas arī uzņēmējdarbības attīstībā, norāda Paegle.
Pētījuma rezultāti liecina, ka arī uzņēmēju nākotnes prognozes joprojām ir piesardzīgi optimistiskas. Ievērojami paaugstinājies arī uzņēmēju tagadnes raksturojuma indekss, kas liecina, ka pašreizējo situāciju uzņēmēji vērtē ne tik kritiski kā pirms trim mēnešiem, lai gan kopumā šis vērtējums tomēr joprojām ir drīzāk negatīvs.
Līdzīgi kā šā gada 1.ceturksnī, arī 2.ceturkšņa pētījuma rezultāti liecina, ka piesardzīgs optimisms vērojams pēc darbinieku skaita lielo, vidējo un mazo uzņēmumu vadītāju grupā, kamēr mikrouzņēmumu grupā noskaņojums joprojām ir raksturojams kā drīzāk pesimistisks. Taču arī šajā grupā noskaņojuma indekss ir paaugstinājies, salīdzinot ar šā gada 1.ceturksni.
Raugoties pēc nozarēm, piesardzīgs optimisms vērojams ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu grupās, bet būvniecības uzņēmumu grupā joprojām valda drīzāk pesimistisks noskaņojums.
Ja šā gada 1.ceturksnī drīzāk optimistiski noskaņoti bija pēc apgrozījuma lielie uzņēmumi (ar apgrozījumu vairāk par 150 000 latu gadā), tad tagad tiem pievienojušies arī uzņēmumi ar vidēju apgrozījumu (ar apgrozījumu 50 000 – 150 000 latu gadā). Bet uzņēmumi ar mazāku apgrozījumu (līdz 50 000 latu gadā) joprojām ir noskaņoti drīzāk pesimistiski. Taču, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, noskaņojuma indeksa vērtība ir pieaugusi visās apgrozījuma grupās.
Aplūkojot uzņēmumus pēc kapitāla izcelsmes, vērojams, ka līdzīgi kā 2010.gada nogalē un šā gada 1.ceturksnī, arī šā gada 2.ceturksnī optimistiskāk noskaņoti ir uzņēmumi, kuros ir pārstāvēts ārvalstu kapitāls, bet uzņēmumi, kuros ieguldīts tikai vietējais kapitāls, joprojām jūtas drīzāk pesimistiski. Tomēr arī šajā uzņēmumu grupā indeksa vērtība ir paaugstinājusies.
Aplūkojot pētījuma rezultātus reģionālā griezumā, vērojams, ka optimistiskāk noskaņoti ir Rīgā, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē strādājošo uzņēmumu vadītāji, bet Pierīgas un Latgales uzņēmumu grupās noskaņojums ir drīzāk pesimistisks.
Savukārt, aplūkojot indeksa vērtības pēc uzņēmumu atrašanās vietas, šā gada 2.ceturksnī piesardzīgi optimistiski noskaņoti ir uzņēmumi Rīgā un lauku teritorijās, kamēr uzņēmumi, kas darbojas citās pilsētās, joprojām ir noskaņoti drīzāk pesimistiski.