Faktiskajās cenās IKP Latvijā 2019.gadā bija 30,6 miljardi eiro. 52,8% (16,2 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 16,9% (5,1 miljards eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (69,7%) no Latvijas IKP.
Sekoja Kurzeme ar 9,3% (2,9 miljardi eiro), Zemgale ar 7,7% (2,4 miljardi eiro), Latgale un Vidzeme ar 6,6% (2 miljardi eiro) katrā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par IKP reģionos.
Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Lai gan Latgales un Vidzemes reģionu īpatsvars kopējā ekonomikā ir līdzvērtīgs, produktivitāte Vidzemē par 38,9% pārsniedz produktivitāti Latgalē. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (25,8 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (7,9 tūkst. eiro). Tādējādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē.
Salīdzinot ar 2018.gadu, 2019.gadā visstraujāk IKP palielinājās Zemgales reģionā – par 16,7% (337,4 milj. eiro) un Pierīgā – par 16,4% (726 milj. eiro). Pieaugot pārējo reģionu IKP kā arī samazinoties Rīgas IKP, 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, par 3,5 procentpunktiem samazinājās Rīgas īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā.
2019.gadā starp lielajām pilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 25,8 tūkst. eiro bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmiera ar 20,9 tūkst., trešajā – Liepāja ar 14,4 tūkst. eiro. Sekoja Ventspils ar 12,8 tūkst., Jelgava ar 12,6 tūkst., Rēzekne ar 11,3 tūkst., Jēkabpils ar 10,7 tūkst., Daugavpils ar 9, 8 tūkst. un Jūrmala ar 8,6 tūkst. eiro.