Pērn, 2017.gadā, Latvijā bija 32,1 tūkstotis ilgstošo bezdarbnieku – personu, kuras ir bez darba vismaz 12 mēnešu, aktīvi meklē darbu un būtu gatavas to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā, kas veido 37,7% no bezdarbnieku kopskaita 15–74 gadu vecumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Lielākā daļa jeb 97,5 % ilgstošo bezdarbnieku ir 20–64 gadu vecumā, no kuriem 59,1% ir vīrieši. 14,6% no visiem bezdarbniekiem šajā vecuma grupā darbu meklēja ilgāk nekā četrus gadus.
Lai gan kopš 2012.gada ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā samazinās, tomēr 2017.gadā tas 20–64 gadu vecuma grupā bija 38 % jeb 1,5 reizes augstāks nekā pirmskrīzes laikā 2008.gadā (25,3%).
Pēdējos desmit gados augstākais rādītājs bija 2011.gadā – 55,9 % no visiem bezdarbniekiem darbu meklēja ilgāk par gadu.
2017.gadā visaugstākais bezdarba līmenis 20–64 gadu vecumā bija Latgales reģionā, kur no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 14,2% jeb 17,5 tūkstoši bija bezdarbnieki. No tiem 47,4% bija ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt visaugstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija Vidzemē – vairāk nekā puse (51,1%) no visiem bezdarbniekiem darbu nebija atraduši ilgāk par 12 mēnešiem. Kurzemē šis rādītājs bija 46,9%, Zemgalē – 41,2%, Pierīgā – 27%, bet Rīgā – 26,6%.
Tiem, kas darbu zaudējuši kopš 2010.gada un joprojām nav uzsākuši jaunas darba attiecības, visbiežākais darba pārtraukšanas iemesls bija darbinieku skaita samazināšana vai uzņēmuma likvidācija (43,8% gadījumu). Salīdzinājumam visu bezdarbnieku skaitā šis rādītājs bija 34,4%. Otrs biežākais ilgstošo bezdarbnieku darba pazaudēšanas iemesls bija personīgi vai ģimenes apstākļi, slimība vai darbnespēja (41,1% gadījumu).
Nedaudz vairāk par trešdaļu (37,3%) ilgstošo bezdarbnieku bija ar vispārējo vidējo izglītību. Katrs piektais (22%) bija ar pamatizglītību vai zemāku, kas ir trīs reizes biežāk nekā nodarbināto skaitā ar šādu izglītības līmeni. Savukārt augstākā izglītība bija 10,5% ilgstošo bezdarbnieku.
