Novembrī Latvija eksportēja preces 970,3 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,1 miljardu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,0% (oktobrī – 46,8%).
2016.gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,57 miljardus eiro – par 450,2 milj. eiro jeb 2,1% mazāk nekā 2015.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,44 miljardus eiro (samazinājums par 103,8 milj. eiro jeb 1,1%), bet importa – 11,14 miljardus eiro (kritums par 346,4 milj. eiro jeb 3,0 %).
Svarīgākās izmaiņas eksportā novembrī, salīdzinot ar oktobri:
-augu valsts produktu eksports samazinājās par 65,6 milj. eiro jeb 54,6%,
-akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu eksports saruka par 6,4 milj. eiro jeb 21,4%,
-mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 25,4 milj. eiro jeb 17,4%,
-koka un koka izstrādājumu eksports pieauga par 25,4 milj. eiro jeb 17,2%,
-pārtikas rūpniecības ražojumu eksports palielinājās par 15,4 milj. eiro jeb 17,6%.
Svarīgākās izmaiņas importā novembrī, salīdzinot ar oktobri:
– parasto metālu un to izstrādājumu imports samazinājās par 22,0 milj. eiro jeb 22,7%,
-pārtikas rūpniecības ražojumu imports saruka par 10,3 milj. eiro jeb 9,4%,
-tekstila un tekstilizstrādājumu imports samazinājās par 7,6 milj. eiro jeb 16,7%,
-mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports palielinājās par 20,2 milj. eiro jeb 8,9%,
-ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports pieauga par 9,5 milj. eiro jeb 9,1%.
Novembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (17,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,6%), Vācija (8,3%) un Apvienotā Karaliste (6,3%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,2% no importa kopapjoma), Vācija (12,6 %), Polija (9,9%) un Igaunija (7,5%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā novembrī palielinājās līdz 9,5% (oktobrī 8,1%), visvairāk pieaugot stipro alkoholisko dzērienu eksportam par 6,7 milj. eiro jeb 29,4%. Tajā pašā laikā īpatsvars importam veidoja 8,5% (oktobrī 8,4%).
Mēbeļu, citu interjera priekšmetu un saliekamo būvkonstrukciju eksporta kāpumu 2016.gada novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada novembri ietekmēja saliekamo būvkonstrukciju eksporta pieaugums par 5,8 milj. eiro (tai skaitā dzelzs vai tērauda siltumnīcu – par 3,4 milj. eiro). Savukārt graudaugu produktu eksports samazinājās, sarūkot kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksportam par 43,5 milj. eiro jeb 62,4%.
Koka, tā izstrādājumu un kokogles importa palielināšanos 2016.gada novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada novembri ietekmēja zāģmateriālu importa pieaugums par 2,3 milj. eiro jeb 34,2%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 9,0 milj. eiro jeb 14,9%.
Ref:224.000.103.116