Visi tautsaimniecības attīstībai nozīmīgākie jautājumi jāizskata ciešā dialogā starp valdības un sociālo partneru pārstāvjiem. Tikai kopējās diskusijās un lēmumu pieņemšanas procesā iespējams rast labākos risinājumus Latvijas konkurētspējas un uzņēmējdarbības attīstības uzlabošanai, pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Jānorāda, ka LDDK vadība un Ministru prezidents Māris Kučinskis šī gada pirmajā tikšanās reizē pauduši, ka plāns 2018.gada nozīmīgākajiem darbiem ir sagatavots, taču tā realizēšanai svarīga esot gan rīcība, gan ticība veiksmīgam darba rezultātam.
Gavrilovs komentē: «Svarīgi, lai valstī būtu nodrošināts sociālais miers, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, un sociālais dialogs ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā to panākt. Tādēļ arī 2018.gadā jāturpina stiprināt Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) un NTSP apakšpadomju loma stratēģisko mērķu sasniegšanai.»
Tiek atzīmēts, ka LDDK atzinīgi vērtē Ministra prezidenta Kučinska valdības paveikto darbu 2017.gadā, īstenojot Valdības rīcības plānu, kā arī sekojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) noteiktajiem mērķiem, norāda konfederācijā.
«Virzoties uz vienotu mērķi – ekonomisko izaugsmi 5% gadā, finansējuma pieaugumu pētniecībai par 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī apstrādes rūpniecības daļas pieaugumu no IKP 20%, Latvijai ir iespējams pietuvoties Eiropas Savienības vidējam labklājības līmenim, kā arī uzlabot izglītības un veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti,» uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Pārrunājot būtiskākos turpmākās sadarbības jautājumus, abas puses atzina, ka prioritātes 2018.gadā būs iesāktās reformas valsts pārvaldē, lai paaugstinātu publiskās pārvaldes darbības efektivitāti un to sniegto pakalpojumu kvalitāti, nepalielinot valsts budžeta izdevumus. Tāpat valsts pārvaldes reformas ietvaros nepieciešams nodrošināt ciešāku sadarbību starp valdību un pašvaldībām stratēģisko mērķu sasniegšanai, reģionālo atšķirību mazināšanai un investīcijām labvēlīga klimata nodrošināšanai.
Atzīstot Latvijas nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, emigrāciju un depopulāciju reģionos, jārod risinājumi augstākas pievienotās vērtības nozaru attīstības stimulēšanai, lai sabalansētu atalgojuma pieaugumu un produktivitātes celšanu. Šajā kontekstā nozīmīgu lomu ieņem nozaru koplīgumi, jo to ietvaros darba devējiem un darba ņēmējiem ir iespēja vienoties par būtiskiem darba apstākļiem.
Ref: 225.000.103.2070
Lai dabūtu varbūt darbu vajag dārgu telefonu, (kas neiet ilgāk par diviem mēnešiem), un naudu telefonā, pa ko zvanīt, bet kā pazvanīsi ja nau darbs.