Sieviešu īpatsvars, kuras iegūst augstāko izglītību būtiski pārsniedz vīriešu skaitu, pērn 65,6% sieviešu un 34,4% vīriešu, tomēr sieviešu vidējā mēneša bruto darba samaksa 2016.gadā bija par 17,1% mazāka nekā vīriešiem, vēsta Labklājības ministrija (LM).
LM ziņo, ka vairāki veiktie statistikas dati un pētījumi ļauj novērtēt sieviešu un vīriešu situāciju Latvijā no vienlīdzīgu iespēju un tiesību aspekta, parādot gan pozitīvas izmaiņas un tendences, gan atklājot jaunus izaicinājumus, kas liek mērķtiecīgāk plānot un īstenot pasākumus, lai uzlabotu, īpaši, sieviešu situāciju, bet neaizmirstot arī par vīriešiem.
LM norāda, ka sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos ir zema. 12.Saeimā no 100 deputātiem 16 ir sievietes. Ministru kabinetā, ieskaitot Ministru prezidentu, ir 14 ministri, no kuriem trīs ir sievietes.
Atšķirību darba samaksā apstiprina arī dati par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas 2015.gadā sievietēm veidoja 617.8 eiro, savukārt vīriešiem 715.8 eiro, kas ir par 14% lielāka nekā sievietēm.
Tāpat vecuma pensijas piešķirtais apmērs sievietēm 2016.gadā bija par 13% mazāks nekā vīriešiem (282,49 eiro – sievietēm un 323,67 – vīriešiem).
LM vēsta, ka Latvijā izplatītākā vardarbības forma pret sievietēm ir dzīvesbiedra fiziska vardarbība, no kuras savas dzīves laikā ir cietuši 32% sieviešu. Dati liecina, ka 2015. gadā Latvijā vismaz 5 sievietes nogalināja viņu vīri, bijušie vīri vai partneri, vismaz 50 sievietēm partneri nodarīja nopietnus miesas bojājumus.
Latvijā joprojām saglabājas augsts tolerances līmenis pret vardarbību privātajā sfērā un saglabājas tendence vainot pašu upuri. Tikai 64% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vardarbība ģimenē pret sievietēm ir nepieļaujama un tai vienmēr jābūt sodāmai. Eiropas Savienībā šādi uzskata vidēji 84% iedzīvotāju.
Ref:224.000.103.565