Valdība apsver iespēju palielināt akcīzi degvielai, azartspēļu nodokli, nekustamā īpašuma un kapitāla pieauguma nodokli. To neatbalsta vairāki eksperti, kas uzskata, ka valdība ir sākusi dejot riņķa danci, kuru neprot pārtraukt, turklāt nesniedzot ekonomikai nekādu labumu, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.
Pēc ekspertu vērtējuma, nodokļu kāpums slāpē ekonomiku un reizē palielina iedzīvotāju vēlmi izvairīties no nodokļiem, kas dod mazākus budžeta ieņēmumus. Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka vienkārša nodokļu palielināšana nav atbalstāma. «Tas radītu vairākas negatīvas sekas. Vispirms tas nozīmē augstāku un noturīgāku inflāciju, kas apgrūtinās Māstrihtas kritēriju izpildi 2012. gadā. Šāds pasākums var veicināt izvairīšanos no nodokļiem un ēnu ekonomikas izplešanos,» tā ekonomists.
Pret iespējamo degvielas akcīzes nodokļa paaugstinājumu iebilst degvielas tirgotāji. «Mūsuprāt, nodokļu palielināšana pati par sevi nav efektīvs valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas veids. Akcīzes nodokļa izlīdzināšana starp Baltijas valstīm ir jāvērtē kontekstā ar citiem maksājumiem, kas tiek iekasēti no autobraucējiem. Piemēram, šobrīd Latvijā ir augstākā PVN likme, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Tāpat būtu jāvērtē iespējas samazināt tehniskās apskates biežumu, kas, piemēram, jauniem auto Igaunijā ir reizi divos gados. Tāpat jāizvērtē iespējas atcelt vai samazināt ikgadējās transportlīdzekļu nodevas,» uzskata SIA Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins. Viņš uzskata, ka pirms plānoto pasākumu apspriešanas un lēmumu pieņemšanas būtu ļoti svarīgi redzēt aprēķinus par to, kā palielinātais akcīzes nodoklis varētu ietekmēt inflācijas rādītājus, kā tas atspoguļosies cilvēku izdevumos un par cik var palielināties uzņēmēju izdevumi, jo degviela ir būtiska daudzu uzņēmumu izmaksu sastāvdaļa.