Latvijā tikai viena no piecām korupcijas novēršanai svarīgām valsts pārvaldes datu bāzēm ir pieejama atvērto datu formātā, secināts Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna) pētījumā.
Delnas otrdien, 26.novembrī, publicētajā pētījumā Atvērtie dati un politiskā godprātība Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā (Open Data and Political Integrity in the Nordic Region) analizēta datu pieejamība septiņās Baltijas un Ziemeļvalstīs, kā arī pētīta Atvērtās pārvaldības partnerības platformas loma datu atvēršanā un noskaidrots sabiedrības viedoklis par datu pieejamību un izmantošanas potenciālu.
Atvērtie dati ir dati, kas publicēti brīvi pieejamā, mašīnlasāmā, lejupielādējamā un līdz ar to viegli analīzei izmantojamā formātā.
«Ja dati nav atvērti, tad pilsoniskajai sabiedrībai un medijiem grūti izgaismot saistības starp uzņēmējiem un amatpersonām, bet tiesībaizsardzības iestādēm grūtāk novērst interešu konfliktus un mazināt politisko korupciju,» uzsver Delna.
Delna par korupcijas novēršanai īpaši nozīmīgām uzskata piecas datu bāzes: patiesā labuma guvēju reģistru, lobēšanas reģistru, valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzi, publisko iepirkumu reģistru un politisko partiju finansēšanas reģistru.
Tomēr, aplūkojot situāciju Latvijā, Delna secina, ka Atvērtās pārvaldības partnerībai līdz šim ir bijusi minimāla ietekme uz datu atvēršanu.
Tikai publisko iepirkumu reģistrs Latvijā publicēts atvērto datu formātā. Dati par patiesā labuma guvējiem, amatpersonu deklarācijas, kā arī ziedojumi un biedru naudas politiskajām partijām ir publiski pieejami, taču tie nav mašīnlasāmi un lejupielādējami.
Dati par lobētājiem Latvijā netiek apkopoti. Lobēšanas reģistra izveidi varētu rosināt Saeimas darba grupa, kas izveidota 2019.gada oktobrī un strādā pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes.
Kopumā pētījumā secināts, ka Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā publiski pieejamas 24 no 35 datu kopām un tikai septiņas no tām ir pieejamas atvērto datu formātā. Lietuva ir vienīgā reģiona valsts, kurā publiski pieejams lobēšanas reģistrs. Arī valsts amatpersonu deklarācijas nevienā no apskatītajām valstīm nav pieejamas atvērto datu formātā, noskaidrojusi Delna.
Pētījumā secināts, ka tikai viens no desmit respondentiem ir apmierināts ar valsts pārvaldes datu pieejamību, bet četri no desmit uzskata, ka ir pieredzējuši datu lietotāji. Tas Delnai liek secināt, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc datiem lielākā apjomā un ir potenciāls efektīvai datu atkal izmantošanai
«Nesenie korupcijas un naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas vairāku Ziemeļvalstu bankas un uzņēmumi, parāda, ka arī šīs valstis nav imūnas pret korupciju un tām ir jāstiprina regulējums. Mūsu pētījums atklāj, ka atvērto datu jomā Baltijas un Ziemeļvalstis ir līdzīgā attīstības pakāpē un var daudz mācīties viena no otras,» skaidro Delnas pētnieks Antonio Greko.
Lasiet arī: Delna: Latvijas starptautiskās reputācijas uzlabošanai nepieciešams veicināt atklātību
«Latvijai ir lieliska iespēja pieredzes apmaiņai izmantot Atvērtās pārvaldības partnerības platformu. Piemēram, Igaunija, Lietuva, Norvēģija un Somija jau publicē politisko partiju finansēšanas datus atvērto datu formātā, savukārt Dānijā patiesā labuma guvēju reģistrs ir atvērts,» piemērus min Greko.
«Latvijas valdība pēdējo trīs gadu laikā ir panākusi milzīgu progresu datu atvēršanā – atvērtas vairāk nekā 300 datu kopas un publicēta pirmā atvērto datu stratēģija. Taču mūsu analīze rāda, ka vēl ir daudz darba, lai datus efektīvi varētu izmantot korupcijas novēršanā. Tāpēc valdībai vajadzētu apņemties iespējami ātri atvērt stratēģiski nozīmīgās datu kopas, izveidot lobēšanas reģistru, kā arī iesaistīties izpratnes veicināšanā par datu izmantošanas iespējām,» uzskata Delnas direktore Liene Gātere.
Pētījuma ietvaros Delna aptaujāja pārstāvjus no publiskā, privātā, nevalstiskā un akadēmiskā sektora.
Delna secināja, ka Valsts kanceleja sadarbībā ar valsts institūcijām un pilsoniskās sabiedrības partneriem šobrīd izstrādā ceturto Atvērtās pārvaldības partnerības plānu. Delna tajā aicina iestrādāt ambiciozu apņemšanos atvērt korupcijas novēršanai svarīgās datu kopas.