Jau vairāk nekā gadu biedrība Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna) uzrauga Rīgas satiksmi (RS) un nodrošina, ka projekta Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība iepirkumu process un līdz ar to finansējuma izlietojums tiek plānots efektīvi, atbildīgi un caurskatāmi, ziņo Roberts Matulis, Delnas jurists, un Liene Gātere, Delnas direktora p.i.
Delna pirms vairāk nekā gada apturēja RS projekta pirmo iepirkumu, jo saskatīja nesamērīgus un potenciālo pretendentu skaitu ierobežojošus kritērijus. Lai arī sadarbības sākums nebija viegls, šodien Delna ir pierādījusi sevi kā konstruktīvu partneri, kura mērķis ir padarīt projektu efektīvāku, atklātāku un taisnīgāk uzraudzītu, ziņo Delna.
2016.gada 25.novembrī Delna parakstīja Integritātes paktu jeb līgumu ar Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību Rīgas satiksme, ka RS īstenotajā projektā Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība atturēsies no prettiesiskām un koruptīvām darbībām. Delna kā nevalstiskā organizācija kļuva par apņemšanās izpildes uzraugu. RS projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, un Delnas uzdevums ir nodrošināt, ka finansējums tiek izlietots efektīvi, atbildīgi un caurskatāmi.
Pirmais iepirkums RS projektā tika izsludināts 2016.gada nogalē, un Delna, saskatot nesamērīgus un potenciālo pretendentu skaitu ierobežojošus kritērijus, panāca tā apturēšanu 2017.gada 12.janvārī un jauna iepirkuma izsludināšanu. Turpinot uzraudzību 2017.gadā un sekojot citu nevalstisko organizāciju pieredzei, ieviešot Integritātes paktus Eiropā, Delnas komanda apkopojusi pirmos secinājumus:
– Integritātes pakta parakstīšana un ievērošana nenozīmē, ka uzraugošā nevalstiskā organizācija uzvedīsies agresīvi vai iesaistīto pušu vidū valdīs pilnīga harmonija. Praksē tas nozīmē argumentētas diskusijas un drosmīgu rīcību.
– Trauksmes cēlēju ziņošanas mehānisms valsts kapitālsabiedrībā var būt Integritātes pakta blakusprodukts.
RS projekts un līdz ar to Integritātes pakts jau sākuma stadijā raisīja plašas diskusijas Latvijas sabiedrībā. Lēmumu pieņēmēji, mediji un pilsoniskās sabiedrības grupas ieņēma dažādas pozīcijas jautājumā par tramvaja līnijas izbūves projekta īstenošanas kopējo lietderību, ietekmi uz kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, pilsētvidi un naudas izlietojumu. Projekta sākumā, iesaistītās puses no publiskā un privātā sektora bažīgi raudzījās uz projekta nākotni un sadarbību, ja procesam pievienosies nevalstiskā organizācija.
Līdzīgas bažas Delnas kolēģi no nevalstiskā sektora novēroja gandrīz visās Eiropas valstīs, kur ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu, sākot no 2015.gada tiek ieviesti Integritātes pakti. Tomēr nepilnos trīs gados uzskati ir diametrāli mainījušies. Šobrīd vairumā valstu nevalstisko organizāciju uzskata nevis par represīvu orgānu, kurš agresīvi norāda uz maznozīmīgām projekta nepilnībām, bet par konstruktīvu partneri publisko iepirkumu jautājumos, kura mērķis ir padarīt efektīvāku, atklātāku un taisnīgāk uzraudzītu projektu.
Iepirkumu speciāliste Anna Vespa, kas pārstāv Sardīnijas Reģionālo transporta uzņēmumu Itālijā, pauda viedokli: «Sākumā, kad saņēmām uzaicinājumu piedalīties projektā, mēs bijām entuziasma pilni, taču noraizējušies, ka Integritātes pakts palielinās birokrātiju. Patiesībā Integritātes pakts padara mūs daudz efektīvākus pārkāpumu atklāšanā un novēršanā.»
Protams, konstruktīva sadarbība nenozīmē pilnīgu harmoniju iesaistīto pušu starpā. Pusēm ir kopējs mērķis, bet nonākšana līdz mērķim ir atkarīga no dalības argumentētās diskusijās, jo Integritātes pakts sakņojas priekšnoteikumā, ka tajā piedalās aktīvi, drosmīgi un taisnīgi partneri, uzver Delnas pārstāvji.
Arī nevalstiskās organizācijas nākušas pie secinājumiem par publiskā sektora partneru lomu veiksmīgā uzraudzības procesā. Pilsoniskā sabiedrība, īpaši Austrumeiropā un Centrāleiropā, nereti sevi pozicionē kā pretiniekus valsts un privātajam sektoram, tomēr Integritātes paktu gadījumā organizācijas atzīst, ka lielākajai daļa uzņēmēju un publiskā sektora amatpersonu ir kopēji mērķi – atklātība un efektivitāte publiskajos iepirkumos, kas vērsti uz sabiedrības kopējo labumu.
Pirmie rezultāti no Integritātes pakta projektu ieviešanas Eiropas valstīs skaidri norāda arī uz papildus pievienoto vērtību no pilsoniskās sabiedrības iesaistes iepirkumu uzraudzības procesos. Pieminēšanas vērta ir Integritātes pakta loma, veicinot sabiedrības locekļu iesaisti publisko iepirkumu uzraudzībā un ziņošanā par jebkādiem pārkāpumiem. Trauksmes celšanas mehānisma ieviešana atvieglo monitorēšanas procesu un ietaupa laiku, jo bieži trauksmes cēlēji jau atnāk pie nevalstiskās organizācijas ar precīzu informāciju, kas norāda uz konkrētām nepilnībām vai pat noziedzīgām darbībām.
Piemēram, Polijā, tieši Integritātes pakts izvērsa aktīvu trauksmes celšanas popularizēšanas kampaņu, iesaistot uzraudzības procesā sabiedrību. Rezultātā Polijas dzelzceļa kompānija, kas projektā pārstāv valsts pusi, ir ieviesusi iekšējo trauksmes celšanas mehānismu un uzlabojusi kompānijas ētikas kodeksu, norāda Delna.
Korupciju nevar apkarot viens cilvēks, bet izveidojot ciešu sadarbību starp valsti, privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un ikvienu sabiedrības locekli. Ja pieci pirksti veido kulaku, tad apvienojoties visām sabiedrības grupām ir iespējams izveidot stipru ieroci, korupcijas izskaušanai.
Par RS projektā veiktā iepirkuma procesa uzraudzības gaitu Delna sniegs paziņojumu pēc iepirkuma noslēgšanās.
Papildu informācija: Kas ir integritātes pakts?
2016.gada izskaņā viena no trim Eiropas un Centrālās Āzijas iedzīvotājiem uzskatīja, ka parlamenta un valdības pārstāvji ir iesaistīti korupcijā un tieši korupcija ir viena no lielākajām problēmām šajās valstīs. Kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem Eiropas Savienībā, tad sabiedrība ik gadu zaudē piecus miljardus eiro korupcijas dēļ.
Lai padarītu efektīvāku cīņu pret korupciju publiskajos iepirkumos, 2015.gada 22.maijā Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts aicināja valsts institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas izrādīt interesi un pieteikties pilotprojektā Integritātes pakts – Eiropas Savienības fondu uzraudzība (Integrity Pacts – civil control mechanisms for safeguarding EU funds).