Līdz ar otrdien, 19.maijā, uzsākto oficiālo Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšanu sabiedrības iniciatīvas MansPrezidents.lv komanda katram Saeimas deputātam nogādājusi personīgi adresētu vēstuli ar portāla balsojuma rezultātiem, aicinot politiķus ņemt vērā vairāk nekā 12 500 cilvēku pausto viedokli par piemērotāko prezidenta amata kandidātu.
Vēstules saņemt bija ieradušies visu Saeimas frakciju pārstāvji, izņemot Zaļo un zemnieku savienību, informē akcijas organizatori.
Portāla MansPrezidents.lv vadītāja Madara Peipiņa uzskata, ka 12 500 cilvēku iesaistīšanās ir apliecinājums aktīvai sekošanai prezidenta izraudzīšanās procesam un ievērojamai politiskās līdzdalības kultūrai. «Viens no projekta mērķiem ir pēc iespējas ātrāk sabiedrības vērtējumam nodot tos cilvēkus, kas pretendē uz augsto amatu, līdz minimumam samazinot pēdējā brīža «tumšo zirdziņu» parādīšanos pie prezidenta velēšanu apvāršņa,» saka Peipiņa un piebilst, ka, ja oficiāli tiks nosaukti jauni šī amata kandidāti, tad arī tie tiks pievienoti portālā, lai cilvēki varētu izteikt savu vērtējumu.
Balsojums portālā turpinās, un līdz pat prezidenta ievēlēšanas dienai 3.jūnijā ikvienam ir iespēja nodot savu virtuālo balsi par kādu no septiņiem līdz šīm politisko partiju virzītajiem un iedzīvotāju ieteiktajiem kandidātiem – Mārtiņu Bondaru, Sergeju Dologopolovu, Sandru Kalnieti, Gunāru Kūtri, Egilu Levitu, Raimondu Vējoni un Vairu Vīķi-Freibergu.
Iedzīvotāju favorīts kopš pirmās balsojuma dienas ir Bondars, kurš saņēmis 4 600 cilvēku atbalstu. Viņam seko Vīķe-Freiberga ar 3 550 balsīm, kā arī Levits, Kalniete un Kūtris. Balsojuma galējie rezultāti tiks nogādāti Saeimas deputātiem arī vēlēšanu dienā.
Jau ziņots, ka no 20. aprīļa līdz prezidenta ievēlēšanai jūnija sākumā norit līdzdalības kampaņa MansPrezidents.lv, kurā ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, var nobalsot par kādu no deputātu vai iedzīvotāju izvirzītajiem kandidātiem. MansPrezidents.lv balsojums ir atklāts, un tā norisei un balsu skaitam var sekot līdzi tiešsaistē.
BNN jau vēstīja, ka no otrdienas, 19.maija, līdz pat nedēļas beigām Latvijā norisinās oficiālā Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana. Šobrīd sagaidāms, ka uz pirmās valsts personas vietu kandidēs četri pretendenti.
Saeimas Prezidijs pirmdien, 18.maijā, nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kas notiks šī gada 3.jūnijā pulksten 10:00, lai vēlētu nākamo Valsts prezidentu.
Kā zināms, iepriekš koalīcija plānoja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) valsts pirmās personas amatam izvirzīja pašreizējā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa kandidatūru, ko sākotnēji oficiāli atbalstīja arī Vienotība.
Vēlāk nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK oficiāli paziņoja, ka paudīs atbalstu tiesību eksperta Egila Levita virzīšanai Valsts prezidenta amatam, aicinot arī citus parlamenta deputātus pievienoties. Levita nominēšanu plāno atbalstīt arī atsevišķi opozīcijas deputāti, piemēram, Ringolds Balodis, kurš pārstāv No sirds Latvijai, kā arī Vienotības deputāti, piemēram, Lolita Čigāne.
TV3 raidījums Nekā personīga vēsta, ka no Vienotības par Vējoni balsos 11 deputāti – Solvita Āboltiņa, Juris Šulcs, Viktors Valainis, Janīna Kursīte, Ainars Latkovskis, Kārlis Šadurskis, Aldis Adamovičs, Inesis Boķis, Romualds Ražuks, Edvards Smiltēns un Dzintars Zaķis, kā arī visa 21 deputātu lielā ZZS frakcija. Tātad kopā 32. Levitu apsolīja atbalstīt 17 Nacionālās apvienības un četri Vienotības deputāti – Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins un Atis Lejiņš. Tātad kopā 21 deputāts. Balsojums vēl var mainīties, jo astoņi Vienotības deputāti vēl nav izlēmuši, par kuru no abiem balsot. Tie ir Hosams Abu Meri, Ints Dālderis, Vilnis Ķirsis, Aleksejs Loskutovs, Inese Lībiņa – Egnere, Veiko Spolītis, Jānis Upenieks un Ojārs Kalniņš.
Tikmēr neoficiālajās sarunās politiķi atzīst, ka šī ir «plašāka spēle», proti, tajā iesaistīts krietni lielāks jautājumu loks, nevis tikai cīņa par sava kandidāta ievēlēšanu augstajā amatā. Savukārt valdošās koalīcijas politiķu nespēja vienoties par vienu kandidātu rada neskaidrību par ietekmi valdībā nākotnē. Jau iepriekš valdības partneri neoficiāli pieļāva, ka ZZS vairāk par sava kandidāta ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā vēlētos iegūt noteicošo lomu valdībā jeb Ministru prezidenta amatu.
Pēc politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka viens no iespējamiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no līdz šim vēl publiski neminētiem kandidātiem.
Saskaņa augstajā amatā vēlas redzēt savas frakcijas deputātu Sergeju Dolgopolovu, savukārt Latvijas Reģionu apvienība – partijas līderi Mārtiņu Bondaru.
Tikmēr partijas No sirds Latvijai valde un Saeimas frakcija pirmdien, 18.maijā, pieņēmusi valdes locekļa un deputāta Gunāra Kūtra iesniegumu, ar kuru viņš atsauc savu kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanām. Partija un tās frakcija nolēma, ka partijas Saeimas frakcija neizvirzīs kandidātu prezidenta vēlēšanām un balsojumā neatbalstīs arī citus izvirzītos kandidātus.
Ref: 102.000.102.9828
Lai Mārtiņam Bondaram tiešām veicas! Protams,balsošu par viņu.