Saeimas deputāti trešdien, 9.janvārī, Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē sprieda par Latvijas gatavību sekām, ko var radīt gaidāmā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb Brexit, ziņo Saeimas Preses dienests. Parlamentārieši, atsaucoties uz neskaidro situāciju par to, vai Apvienotās Karalistes parlamentā tiks ratificēts izstāšanās līgums, uzsvēra, ka Latvijai ir jābūt gatavai ikvienam iespējamam scenārijam.
«Notiek savlaicīgs gatavošanās process, ko šodien sēdē deputātiem izklāstīja arī ārlietu ministrs. Skaidrs ir tas, ka mums jāgatavojas visiem iespējamajiem variantiem. Tā ir bezprecedenta situācija, ka kāda dalībvalsts pamet Eiropas Savienību. Nevienam nav šādas pieredzes, un neviens nevar teikt, ka ir tam gatavs par visiem simts procentiem, tomēr mums ir jādara it viss, lai pēc iespējas labāk prognozētu situācijas attīstību,» uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda.
«Svarīgākie jautājumi, kam jāpievērš uzmanība, saistīti ar Brexit ietekmi uz tautsaimniecību. Tāpat būtiska ir Apvienotajā Karalistē mītošo Latvijas valstspiederīgo interešu aizstāvība, un mums jānodrošina, lai pēc iespējas mazāk ciestu mūsu uzņēmēju un ceļotāju intereses. Tam būs nepieciešamas izmaiņas arī Latvijas likumos, un tās ietekmēs tas, vai izstāšanās process būs kontrolēts vai nekontrolēts,» sacīja Tērauda.
Kā uzsvēra Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, ja Lielbritānija 15.janvārī nobalsos par panākto vienošanos, tad tās izstāšanās no Eiropas Savienības notiks sakārtotā un saprotamā veidā, kas ievērojami atvieglos pārejas procesus arī Latvijā. «Vienlaikus, cerot uz labāko, jāgatavojas arī smagākajam variantam – ir indikācijas, ka Lielbritānija varētu pamest Eiropas Savienību bez vienošanās. Šāda lēmuma potenciālās sekas un radītos sarežģījumus patlaban nav iespējams pilnībā apzināt, bet mēs gatavojamies dažādiem scenārijiem, lai spētu efektīvi reaģēt no Latvijas puses,» sacīja Kols.
«Arī Ārlietu komisija gatavojas darbam pie divpusējo līgumu apstiprināšanas. Latvija ir dziļi un nenoliedzami ieinteresēta saglabāt visciešākās un labākās attiecības arī pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības, tāpēc nekavējoties būtu jāsāk sarunas par nākotnes attiecībām starp Latviju un Lielbritāniju,» teica Kols.
BNN jau rakstīja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no Eiropas Savienības izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš skaidro, ka valdībā virzāmo likumu sagatavošanu noteiks Lielbritānijas izstāšanās būtība, proti, tas, vai Lielbritānijas parlaments nākamnedēļ atbalstīs Izstāšanās līgumu.
«Ārlietu ministrija ar priekšlikumiem valdībā grozīt vairākus likumus nāks klajā februāra sākumā. Neuzskatām, ka būtu jāveido viens «jumta likums». Saeimai pēc tam būs laiks aptuveni mēnesis vai pusotrus, lai šos likumus izskatītu,» skaidro Rinkēvičs.
Politiķis jau iepriekš minēja, ka, «gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments apstiprina vienošanos, tad tā ir viena likuma pakete, kas būs strauji jāvirza uz Saeimu un valdību, bet, ja Lielbritānijas parlaments neatbalsta vienošanos, tad tiks virzīta nedaudz cita likuma pakete».