Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus – 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem, vēsta portāls Ir.
Izskatot galīgajā lasījumā nākamā gada budžetu, Saeima akceptējusi 368 priekšlikumus, piešķirot naudu dažādiem konkrētiem projektiem, kurus vēlējās atbalstīt atsevišķi deputāti vai frakcijas. Tā sauktās «deputātu kvotas» ir nodokļu naudas sadale ārpus valdības plānotajiem budžeta līdzekļiem. Deputātu lēmumiem nav skaidru kritēriju, tāpēc šo praksi kritizē par neatbilstību labas pārvaldības principiem. Tomēr šoruden, pusgadu pirms pašvaldību vēlēšanām, deputāti «kvotu» ietvaros sadalījuši nepieredzēti lielu summu – vēl septembrī tika runāts par 2,8 miljoniem, bet patiesībā tā izrādījusies desmitkārt lielāka.
Atbalstot deputātu priekšlikumus, Saeima 2017.gada budžetā pārdalījusi izdevumus par 27 884 235 eiro, atvēlot gan miljonus eiro lieliem infrastruktūras projektiem pašvaldībās, gan dažus simtus vai tūkstošus sīkiem atsevišķu organizāciju projektiem.
Lielākās summas tērētas, atbalstot visu triju valdošo partiju – Zaļo un zemnieku savienības, Vienotības un Nacionālās apvienības – deputātu kopīgi sagatavotus priekšlikumus. (..) Frakcijas un to politiķi iesnieguši arī savus atsevišķus priekšlikumus – 5,4 miljoni atvēlēti projektiem, kurus ierosinājusi atbalstīt Zaļo un zemnieku savienība, 4,4 miljoni Vienotības un aptuveni četri miljoni NA vai tās deputātu ieteiktiem mērķiem, vēsta portāls.
BNN jau vēstīja, ka uz šo faktu norādījis arī neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš. Pēc viņa teiktā, kamēr Latvijas iedzīvotāji gulēja, parlaments 20 stundas izskatīja budžetu, nelietderīgi izlietojot 27 miljonus Latvijas nodokļu maksātāju naudas
«Nezinu, kā to citādāk nosaukt kā vien par zādzību, jo tā bija koalīcijas deputātu balsu pirkšana pirms vēlēšanām. Nedomāju, ka nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā par, piemēram, grāmatas izdošanu par sieru vai neskaitāmu ielu bruģēšanu, baznīcu jumtu maiņu, muzeju krātuvju digitalizēšanu. Tas viss ir deputātu kvotu ietvaros – katram deputātam paredzēti 20 000 eiro,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvēris Kaimiņš, neslēpjot, ka ir pret šādu deputātu kvotām, un piebilstot, ka «no šiem 27 miljoniem eiro 10 – 11 miljoni aiziet uz Aivara Lemberga vadīto pašvaldību – tie saucas tā kā mesli Lemberga kungam, manuprāt, lai vispār varētu pieņemt šo budžetu.»
«Es vaicāju [premjera Māra] Kučinska kungam, kāpēc mums 20 stundas nenormālā ātrumā jāpieņem budžets un pa nakti, it kā Latvijā būtu kara stāvoklis. Man atbildēja, ka tās ir tradīcijas no Augstākās padomes, tātad, komunisma laikiem. Kamēr dienaskārtību mūsu valstī noteiks bijušie komunisti – Brigmaņa, Lemberga, Reira, Piebalga, Amerika kungi, mūsu valstī nekas nemainīsies, un cilvēki brauks no šīs valsts projām un putni zags akmeņus no Valsts ieņēmumu dienesta ēkas jumta,» norādījis Kaimiņš.
Pēc viņa sacītā, 2017.gada budžets nav nodokļu maksātāju, bet gan koalīcijas budžets, kur koalīcija sadalījusi naudu savā starpā atbilstoši savām merkantilajām interesēm. Kaimiņš aicinājis iedzīvotājus iesaistīties valsts politiskajos procesos, jo pretējā gadījumā «pa nakti brutāli tiek izlaupīta valsts kase. (..) Tas ir agresīvs budžets uz valsts nodokļu maksātāju pleciem.»
Kā zināms, Saeima ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā naktī uz ceturtdienu, 24.novembri, pieņēmusi likumu Par valsts budžetu 2017.gadam, vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2017., 2018. un 2019.gadam, trīs jaunus likumus, kā arī grozījumus 54 likumos. Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 59 deputāti, pret – 36 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.
Arī Sabiedrība par atklātību – Delna uzsvērusi, ka deputātu kvotas kalpo primāri politisko partiju popularitātes celšanai, nevis sabiedrības kopējām interesēm. «Deputātu kvotas ļauj partijām izmantot valsts resursus, lai piekukuļotu vēlētājus ar mērķi iegūt viņu balsis vasarā gaidāmajās vēlēšanās, kas ir pretrunā demokrātiskām vērtībām. Šāda valsts resursu izmantošana, sponsorējot politiķiem pietuvinātu šauru cilvēku loku, nav vienlīdzīga un neatbilst labas pārvaldības principiem un valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktām prioritātēm. Šādu praksi nevajadzētu pieņemt kā pašsaprotamu. Tā ir nosodāma un būtu nekavējoties atceļama,» norādīts biedrībā.
Īpaši dāsnas summas deputāti šogad piešķīruši Zaļo zemnieku savienības pārvaldītajai Ventspils pašvaldībai. No 2017.gada budžeta Ventspils kopā saņems aptuveni četrus miljonus eiro. Nauda piešķirta olimpiskā centra Ventspils sporta infrastruktūras attīstībai, Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra attīstības projektam un Ventspils mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstības projektam.
Daudzmiljonu infrastruktūras projekti nebūtu uzskatāmi par akūtām problēmām, kam pašvaldība pati nevarētu rast finansējumu. Turklāt, piemēram, Ventspils mūzikas vidusskolas projekts jau ir saņēmis 15 miljonus eiro finansējumu no emisijas kvotu izsolīšanas konkursa, uzsvērusi Delna.
«Nodokļu maksātāju naudas izdalīšana deputātiem simpatizējošu projektu īstenošanai necaurspīdīgā un valsts prioritātēm neatbilstošā veidā vēl vairāk mazina arī jau tā zemo sabiedrības uzticību parlamentam un politiskajām partijām. Deputātu kvotu atcelšana celtu labas pārvaldības standartus, stiprinātu demokrātiju un līdzekļu lietderīgāku izlietojumu,» tā Delna.
Ref: 102.000.102.14043
Kāpēc šim tēriņam pievērsta tik liela uzmanība?
Pirmkārt, tas ir tikai viena trešdaļa procenta no budžeta.
Otrkārt, šīs summas izlietojums 100 % aiziet kādas no pilsoņu grupas interesēm.
Treškārt, tās summas, kuras likumīgi piesavinās Saeimas dižie ir ievērojami lielākas, taču tās nemanām, vai arī izliekamies nemanām. Tās ir dažādas kompensācijas, ekzotiski ceļojumi, prezentācijas un velns pat nezin kas vēl. Par tām nedrīkst aizmirst, tās ir pārāk lielas un pilnīgi nepelnītas.