Saeimā trešdien, 11.februārī, no koalīcijas un opozīcijas deputātiem izskanēja atšķirīgi viedokļi par kārtību, kā līdz administratīvi teritoriālās reformas (ATR) veikšanai lemt par saistību uzņemšanos apvienojamajās pašvaldībās.
ATR likumprojektā atbalstītā kārtība paredz, ka ATR procesā apvienojamās pašvaldības līdz šī procesa noslēgumam varēs uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iznomāt pašvaldības nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt pašvaldības kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 eiro vai 0,1% no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai pēc tam, kad būs saņemts apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas pozitīvs lēmums.
Finanšu komisiju veidos topošajā pašvaldībā apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji.
Savukārt to vadīs tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kura pašvaldībā ir lielākais iedzīvotāju skaits. Finanšu komisijas sēdi sasauks mēneša laikā pēc tam, kad izskatīšanai finanšu komisijā iesniegts attiecīgs pašvaldības lēmums.
Ja neviens no komisijas locekļiem neiebildīs, lēmums attiecīgajā jautājumā tiks pieņemts bez balsošanas vienojoties. Ja kāds no komisijas locekļiem iebildīs, par lēmumu būs jābalso. Finanšu komisijas lēmums būs pieņemts, ja par to nobalsojušie pārstāvēs vismaz pusi no attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju kopskaita.
Atbildīgās komisijas deputāts Artūrs Toms Plešs (AP) skaidroja, ka šīs izmaiņas ir nepieciešamas, lai neatkārtotu situāciju pirms iepriekšējās ATR, kad atsevišķas pašvaldības nerīkojās saimnieciski, piemēram, iztirgojot pagastmājas.
Netika atbalstīts opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) rosinājums izslēgt minēto kārtību no likuma. Deputāts akcentēja, ka likums par finanšu vadību jau nosaka stingrus kritērijus attiecībā uz pašvaldībām. Politiķis uzsvēra, ka, nepanākot vienošanos starp pašvaldībām, ir draudi, ka netiks turpināts īstenot pašvaldību finanšu attīstības programmas. Kā šādam riskam pakļauto pašvaldību Valainis minēja Valmieru.
Lasiet arī: Pēc teritoriālās reformas pieņemšanas tā, visticamāk, vēl būs jākoriģē, vērtē Kariņš
Savukārt deputāts Jānis Butāns (JKP) norādīja, ka šāda norma nepieciešama mazo pašvaldību attieksmes dēļ, kuras plāno cirsmu, zemes un citu nekustamo īpašumu izsoles. Politiķis norādīja, ka, ja par kādu saistību uzņemšanos vienošanās netiks panākta, tas liecinās, ka šāda vēlme nav argumentēti pamatota.
Valainis uz to atbildēja, paužot, ka «jums nav sajēgas par to, kas notiek pašvaldībās». Viņš kā piemēru minēja situāciju, kad pašvaldībai esot nācies pārdot mežu, lai nopirktu skolēnu autobusus. No Finanšu ministrijas neesot saņemts atbalsts aizņēmuma ņemšanai šim mērķim, pastāstīja politiķis.
Saeimā norisinās ceturtā debašu diena par ATR likumprojektu, kas paredz 119 pašvaldību vietā veidot 40 pašvaldības.