Kopumā 2020.gada deviņos mēnešos, ekonomiskajai aktivitātei krītoties, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi par 573,7 miljoniem eiro jeb 8% atpalika no deviņu mēnešu plāna, informē Finanšu ministrijā.
2020.gada pirmajos deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija par 22,7 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, veidojot 8 418,4 miljonus eiro. Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ, COVID-19 pandēmijai ietekmējot ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē, skaidro FM.
Savukārt kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-septembri, pieauga par 669 miljoniem eiro jeb 8,4% un veido 8 588,6 miljonus eiro. Izdevumu pieaugumu noteica gan budžetā jau šim gadam plānotie papildu izdevumi tādiem mērķiem kā pensijām un citiem sociālajiem pabalstiem, atalgojuma celšanai veselības nozarei un citiem sektoriem, gan arī COVID-19 seku mazināšanai valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai.
Lai nodrošinātu COVID-19 izplatības kontrolēšanu, sākot ar marta vidu, tika ieviesti ierobežojumi, kas būtiski ietekmēja ekonomisko aktivitāti praktiski visās nozarēs,
kā rezultātā iekšzemes kopprodukts (IKP) 2.ceturksnī samazinājās par 8,9%.
Tik straujš kritums ekonomikā būtiski ietekmēja kopbudžeta nodokļu ieņēmumus šā gada 2.ceturksnī, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājās par 9,7%. Jau 3.ceturksnī vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums un kopbudžeta ieņēmumos vērojama nozīmīga atgūšanās, nodokļu ieņēmumiem par 1,4% pārsniedzot 3.ceturkšņa līmeni 2019.gadā. Pie tam 3.ceturksnī kopbudžeta nodokļu ieņēmumi uzrādījuši 18,6% kāpumu, salīdzinot ar šī gada 2.ceturksni, kad COVID-19 ietekme ekonomikā bija visizteiktākā, norāda ministrijā.
No plāna atpaliek faktiski visu nodokļu ieņēmumi, izņemot IIN, kas saņemti 41,5 miljonus eiro jeb 3,3% virs plānotā. Tas skaidrojams ar augsto plāna pārpildi janvārī-februārī, ko veidoja augošais darba ienākumu līmenis 2020.gada sākumā, kad vēl COVID-19 situācija nebija attīstījusies, tāpat arī norēķini gada sākumā par 2019.gada decembrī veiktajiem dividenžu maksājumiem.
Lielākā plāna neizpilde kopbudžetā ir PVN, ieņēmumos saņemot par 284,3 miljoniem eiro jeb 13,5% mazāk nekā plānots. PVN ieņēmumiem bijis arī vislielākais kritums, salīdzinot ar 2019.gada deviņiem mēnešiem, par 105,8 miljoniem eiro jeb 5,5%. Lielākais PVN ieņēmumu samazinājums bijis būvniecības, nekustamo īpašumu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi, samazinoties akcizēto preču patēriņam, bija par 109,6 miljoniem eiro jeb 12,2% mazāki nekā plānots, tāpat tie samazinājušies par 14,3 miljoniem eiro jeb 1,8%, salīdzinot ar 2019.gada deviņiem mēnešiem. Lielākais samazinājums bija akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkoholiskajiem dzērieniem par 10,9 miljoniem eiro, ko lielā mērā ietekmēja ārkārtējās situācijas laikā pilnībā pārtrauktā alkoholisko dzērienu tirdzniecība pierobežā
Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā COVID-19 pandēmijas ietekmē palielinājās no 6,3% februārī līdz 8,6% jūnijā, bet līdz septembra beigām, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī sezonālu faktoru ietekmē saruka līdz 7,7%. Pērn reģistrētā bezdarba līmenis bija krietni zemāks, piemēram, septembrī 5,7%.
Valsts pamatbudžetā pārskata periodā veidojies nozīmīgs deficīts (335,3 miljoni eiro), kamēr pērn attiecīgajā periodā bija 128,6 miljonu eiro pārpalikums.
Visos pārējos kopbudžeta apakšlīmeņos deviņos mēnešos bijis pārpalikums.
Jāatzīmē, ka šā gada 22. oktobrī ES Statistikas birojs Eurostat publicēja 2020.gada oktobra notifikācijas rezultātus – Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2019.gadā bija 174,2 miljoni eiro jeb 0,6% no IKP. Savukārt, 2020.gadā atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam, kas tika iekļauts Vispārējās valdības budžeta plāna projektā 2021.gadam, vispārējās valdības budžetā pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijas, iekļaujot arī vispārējās valdības kapitālsabiedrību darbības rezultātus un citus darījumus, piemēram, AS airBaltic un VAS Latvijas dzelzceļš pamatkapitāla palielināšanu, deficīts tiek prognozēts 2,1 miljards eiro jeb 7,6% no IKP.