Andris un viņa sieva Ieva gadu pēc gada devās uz pilsētas svētkiem, kur piedāvāja iespēju izvizināties ar helikopteru.
Andris vienmēr teicis sievai: «Ieva, es gribu izvizināties ar helikopteru!»
Šim jautājumam vienmēr sekoja sievas atbilde: «Es zinu, vīriņ, bet šis brauciens maksā 50 latus, un 50 lati ir 50 lati!»
Tā tas atkārtojās gadu gadiem…
Kad Andrim jau apritēja 85 gadi, viņi devās uz šiem pašiem svētkiem un viņš atkal uzdevis šo jautājumu:
«Sieviņ, man jau ir 85 gadi, ja es nepaspēšu izvizināties ar šo helikopteru, iespējams, ka vairs nekad to nevarēšu!»
Un Ieva atkal atbildējusi: «Es Tevi pilnībā saprotu, bet šis brauciens maksā 50 latus, un 50 lati ir 50 lati!»
Helikoptera šoferis, netīšām sadzirdēdams, ko runā vecais pāris, uzrunājis viņus:
«Sveiki! Nevarēju nedzirdēt jūsu sarunu, bet man jums ir izdevīga iespēja. Es jūs abus izvizināšu ar helikopteru bez maksas, ja braucienā neteiksiet nevienu pašu vārdu. Ja sadzirdēšu kaut vienu vārdu, jums būs jāmaksā 50 lati!»
Vecais pāris priecīgi piekrita un devās braucienā.
Šoferis veica visādus trikus un dažādus bīstamus pagriezienus, bet kā vecais pāris klusēja, tā klusēja.
Brauciena beigās, šoferis prasa Andrim: «Es centos, cik spēju no jums izspiest kaut vienu skaņu, bet acīmredzot es to nespēju. Kā jums tas izdevās?»
Uz šo jautājumu Andris uzreiz atbildēja: «Vienu brīdi es tiešām gribēju bļaut, ka sieviņa izkrita, bet nu… 50 lati ir 50 lati.»
ej nost :D