Rīgas apgabaltiesa piektdien, 15.maijā, nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas – Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.
Tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.
Kādreizējam Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā.
Advokātam Jānim Lozem galīgais sods noteikts divi gadi brīvības atņemšanas un naudas sods 36 000 eiro apmērā.
Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.
Bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles ģimenes firmas SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultantam Harijam Krongornam piespriesta trīs gadu brīvības atņemšana, sodā ieskaitot cietumā pavadītos trīs mēnešus.
Šķēles kādreizējam biroja vadītājam, polittehnologam Jurģim Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 72 000 eiro apmērā. Tāpat no Liepnieka valsts labā piedzīti 16 470 eiro.
Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Andrejam Zabeckim piespriests trīs gadu cietumsods.
Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Zipam tiesa noteikusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un naudas sodu 25 200 eiro apmērā.
Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Svārpstonam piespriests trīs gadu cietumsods, kā arī naudas sods 25 200 eiro apmērā.
Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piespriests 18 000 eiro naudas sods.
Bijušajam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarniekam Andrianam Boldānam (Ļublins) piespriests naudas sods 18 000 eiro apmērā.
Bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Ojāram Rubenim noteikts naudas sods 18 000 eiro apmērā.
Bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam piespriests naudas sods 18 000 eiro apmērā.
Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, atbrīvots no kriminālatbildības.
Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo Kempmayer Media Latvia valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un Kempmayer Media Limited meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 19 personām apsūdzības uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem – 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
Pērn nu jau pensionētais prokurors Edvīns Piliksers noslēdza savu tiesas debašu runas daļu, visbargākos sodus prasot apsūdzētajam Liepniekam, kā arī finanšu konsultantam Krongornam un Zabeckim. Atšķirībā no sava kolēģa Monvīda Zelča Piliksers Liepnieku prasīja sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu jeb 54 400 eiro apmērā. Savukārt prokurors Zelčs lūdza tiesai Liepnieku sodīt ar naudas sodu 128 000 eiro jeb 400 minimālo mēnešalgu apmērā.
Tiesas debašu noslēgumā Zelčs norādīja uz tālāko rīcību ar atsevišķiem lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem, kas izņemti kratīšanās. Lielākoties dokumenti, portatīvie datori un citi datu nesēji atdodami to īpašniekiem vai iznīcināmi, uzskata prokurors.
Digitālās TV krimināllieta saistīta ar valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) savulaik dibināto meitasuzņēmumu Digitālais radio un televīzijas centrs (DRTC), ārzonas kompāniju Kempmayer Media Ltd. un tās meitasfirmas Latvijā Kempmayer Media Latvia (KML) vienošanos, kas tūkstošgades sākumā paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas toreiz tika lēstas vismaz 100 miljonu dolāru vērtībā, iepriekš vēstīja portāls Pietiek.
Izmeklēšanu par šo projektu, kas radīja aizdomas par Šķēles interešu īstenošanu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2003.gada rudenī, vēlāk lietā tika nodota prokuratūrai. Rīgas apgabaltiesā krimināllieta tika nodota 2007.gada vasarā.
Kā izriet no prokuratūras apsūdzības digitālās TV lietā, ar Tonija Flanagana vadītās un lietā iesaistītās britu pastkastītes firmas Kempmayer Media Ltd palīdzību organizēta krāpnieciska shēma, kas viltus ceļā no LVRTC meitasfirmas DRTC ieguvusi 50,3 miljonu dolāru līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, kuru apmaksātu no valsts naudas. Turklāt šī shēma radīja risku, ka no valsts rokām būtu izslīdējušas ap 200 miljonus latu vērtās 23% Latvijas mobilais telefons daļas.
Gan prokuratūras no ārvalstu tiesībsargiem saņemtie dokumenti, gan Liepnieka savulaik prokuratūrai sniegtās liecības netieši apstiprinājušas, ka Kempamayer Media daļās bijis arī ekspolitiķis Andris Šķēle. Šķēle savu saikni ar digitālgeitu un Kempmayer Media noliedzis, neraugoties uz to, ka publiskajā telpā nonākušie krimināllietas dokumenti liecinājuši, ka Šķēles ģimene varētu būt piedalījusies digitalizācijas projektā un Kempmayer Media kapitālā caur ārzonas trastu The Yew Tree Trust (YTT). Šī trasta patiesā labuma guvēji bijuši Šķēles ģimenes locekļi – meitas un pirmā sieva. To, ka piedalījies trasta dibināšanā, Šķēle atzinis. Tomēr viņš kategoriski noliedzis, ka trastam ir jebkāda saistība ar Kempmayer patiesajiem īpašniekiem.
To, ka Šķēles ietekme Kempmayer Media veidojusi vismaz 25%, savās liecībās prokuratūrai jau 2006.gada nogalē atzina bijušais Šķēles runasvīrs Liepnieks. Saskaņā ar viņa liecināto, Kempmayer iegādājās Ēķis un caur Liepnieku piesaistīja Šķēli, lai darījumam iegūtu politisko «jumtu», savulaik vēstīja Pietiek.
Šķēles dibinātā YTT vārds figurējis arī materiālos, kas saistīti ar Latvijas kuģniecības (LK) privatizāciju, kura, kā ļauj spriest ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistītās krimināllietas materiāli, īstenota divu grupu – Rīgas un Ventspils – interesēs. Rīgas grupas līderis bijis A.Š., kuru var atšifrēt kā Andri Šķēli, rakstīja portāls.
Ref: 102.000.102.9806