Latvijai ir ierobežots progress Eiropas Komisijas (EK) rekomendāciju īstenošanā, taču tas «nekrīt ārā» no Eiropas Savienības (ES) kopējā konteksta, kad vairākumam dalībvalstu ir neliels vai ierobežots progress rekomendāciju ieviešanā, Saeimas atbildīgo komisiju kopsēdē norāda EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Komentējot kopsēdes laikā cita starpā izskanējušo viedokli, ka EK vērtējums ir kritisks, Dombrovskis atbildēja, ka nepiekristu tam, jo salīdzinājumā ar vairākām citām dalībvalstīm, par kurām secinājumi ir krietni kritiskāki, ziņojums par Latviju drīzāk vērtējams kā pozitīvs.
Dombrovskis pauda, ka Latvijā turpinās pietiekoši strauja ekonomiskā izaugsme, kas pārsniedz ES vidējos rādītājus un kas ir samērā sabalansēta, ņemot vērā iekšzemes pieprasījumu, investīcijas un eksporta rādītājus. EK priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka Latvijā nav konstatētas makroekonomiskās nesabalansētības pazīmes.
Viņš skaidro, ka valdības iesniegtais 2019.gada budžeta projekts kopumā atbilst stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Taču lielas manevra iespējas budžeta deficīta palielināšanai vairāk nav, tāpat jāņem vērā, ka atšķirībā no Latvijas Igaunija un Lietuva jau ir sasniegusi budžeta pārpalikumu, pauda politiķis.
Dombrovskis vērsa uzmanību, ka EK vērtējumā nodokļu reforma tikai daļēji sasniedz mērķus, piemēram, vēl jāturpina strādāt pie zemi atalgoto strādājošo nodokļu sloga samazināšanas. Tāpat nepieciešama ciešāka sasaiste izglītības piedāvājumā ar darba tirgu, pauda EK priekšsēdētāja vietnieks, norādot arī uz profesionālās izglītības jomu.
Tāpat konstatēts ierobežots progress veselības jomā, kā arī neliels progress valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības un trauksmes cēlāju aizsardzības jomā, pavēstīja Dombrovskis.
EK no dalībvalstīm līdz aprīļa vidum sagaida nacionālo reformu programmu iesniegšanu, iezīmējot vidēja termiņa budžeta mērķus. Pēc tam Eiropas Komisija sagatavos specifiskās rekomendācijas, kuras paredzēts publicēt jūnija sākumā, pauda politiķis.
Dombrovskis savu pozīciju šodien pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē.
Kā ziņots, Dombrovskis iepriekš norādīja, ka šī gada ziņojumā īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas izaugsmei nepieciešamo investīciju identificēšanai. Ziņojuma secinājumi kalpos par pamatu turpmākām Latvijas sarunām par nākamā ES daudzgadu budžeta kohēzijas politikas prioritātēm, pauda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
EK uzskata, ka Latvijas galvenais ilgtermiņa mērķis joprojām ir tuvināšanās turīgo ES valstu dzīves līmenim. Trīs galvenie investīciju virzieni šī mērķa sasniegšanai ir inovācijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība. Ziņojumā tiek apskatītas arī galvenās jomas, kurās Latvijai nepieciešams turpināt strukturālās reformas.
Savas valdīšanas laikā, Dombrovskis nedarīja diezgan lai valsti sakārtotu. Īpaši izglītības sistēmu, bet ne tikai.