Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane pirmdien, 20.aprīlī, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pārsūdzējusi Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu anulēt speciālo pielaidi valsts noslēpuma objektam.
«Ņemot vērā, ka esmu Latvijas Republikai lojāla un likumpaklausīga pilsone, esmu amatpersona, kura vienmēr iestājusies par tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanu, par ko liecina visa mana līdzšinējā profesionālā darbība (20 gadu ilgs darba stāžs valsts darbā), kā arī man nav zināmi iemesli, kas bija pamatā SAB lēmumam par man izsniegtās speciālās atļaujas anulēšanu, uzskatu šo SAB lēmumu par nepamatotu, bet tā pieņemšanas procedūru par neatbilstošu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Latvijas Republikas Satversmes prasībām. Ievērojot minēto, pārsūdzu SAB lēmumu pilnībā,» izplatītajā paziņojumā norāda Dreimane.
«Pirms man izsniegtās speciālās atļaujas anulēšanas SAB darbinieki neveica ar mani pārrunas, šādā veidā pārkāpjot klasificētajā Ministru kabineta instrukcijā noteikto procedūru, kā arī ignorēja sacīkstes un vienlīdzības principa ievērošanu. Neskatoties uz Latvijas iedzīvotāja pamattiesībām, kas nostiprinātas Satversmes 92.pantā, iepriekš SAB četras reizes atteica man ierašanos uz pārrunām ar advokāta līdzdalību. Satversmes 92. pantā paredzētās tiesības ierobežošanas iespēja citos likumos nav paredzēta un, neieklausoties Latvijā atzīto juristu atziņās, ka Latvijas Republikas Satversme man paredz advokāta klātbūtni SAB pārrunās, SAB kategoriski atteicās īstenot pārrunas advokāta klātbūtnē. Uzskatu šo faktu par būtisku procedūras pārkāpumu speciālās atļaujas anulēšanas procesā. Uzskatu, ka valsts drošības iestāde SAB lēmumu pieņēmis prettiesiski, balstoties uz savu subjektīvo izpratni un interpretāciju par man nezināmiem faktiem,» skaidro Dreimane.
Kā informē Valsts kanceleja, arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris uzsvēris, ka «atteikums personai ierasties uz pārrunām kopā ar advokātu, ir nevajadzīgs tiesību ierobežojums, un tas neliecina par atklātu un labu valsts pārvaldību. Nevienu iestādi, tostarp arī drošības iestādes, lai cik nozīmīga funkcija tām būtu uzticēta, nevar uzskatīt par nekļūdīgu un absolūti pareizu – šāds uzskats drīzāk valda nedemokrātiskos režīmos, kad valsts aparāts darbojas nevis uz normatīvajos aktos strikti reglamentētiem kritērijiem, bet uzticību konkrētai personai (vai kādu iemeslu dēļ tās pasludināšanu par vienīgo pareizo). Tieši mūsu kopīgā interese par to, lai Latvija būtu tiesiska un demokrātiska valsts, liek tam pievērst īpašu uzmanību».
Tāpat viņa aicina izvērtēt masu medijos izskanējušo SAB direktora Jāņa Maizīša oficiālā paziņojuma tiesiskumu, viņam norādot, ka izsniegtās speciālās atļaujas anulēšana ir saistīta ar «darbu Valsts kancelejas darbu vadīšanā, tostarp ar informācijas aprites jautājumu pārkāpumiem, dažādiem pārkāpumiem, kas ir veikti Valsts kancelejā».
Pēc Dreimanes apgalvotā, sākot ar 2013. gada nogali līdz šim brīdim Valsts kancelejā ir veikti bezprecedenta pasākumi Valsts noslēpuma aizsardzībai un Ministru kabineta fiziskās drošības nodrošināšanai. Kopš stāšanās direktora amatā viena no Dreimanes darbības prioritātēm bijusi Ministru kabineta ēkas drošības apstākļu un sistēmu fundamentāla pilnveidošana – četru gadu laikā ir veiktas nozīmīgas investīcijas un fundamentālas reformas drošības jautājumu sakārtošanā. Pēdējo divu gadu laikā ieviesta vienota magnētisko karšu sistēma, apmeklētāju pārbaudes, vienota ugunsdrošības sistēma, iekšējā un ārējā video novērošana, datu sistēmu aizsardzības būtiska pilnveidošana, ir nopirkts un palaists ekspluatācijā ģenerators, nopirkti NATO un ES prasībām atbilstošu seifi, tuvākajā laikā tiks pabeigta piekļuves kontroles sistēmas paplašināšana, sevišķā lietvedība ir pārcelta uz jaunām izremontētām telpām, kuras ir aprīkotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ir pilnveidota iekšējā normatīvā bāze valsts noslēpuma aizsardzības jomā, kā arī ir veikti citi drošības pasākumi, kam pienācīga uzmanība netika pievērsta pēdējos 20 gadus. Drošības pasākumiem 2013.gadā tika investēti 362 711 eiro, savukārt 2014.gadā – 316 531 eiro. Tāpat Satversmes aizsardzības birojs visu šo laiku sistēmu ir uzraudzījis. Valsts kancelejas direktore min, ka viņas darbības izvērtēšanas komisija paveikto drošības jomā ir novērtējusi kā ļoti labu, savukārt iepriekšējā novērtēšanā 2013.gadā viņa saņēma augstāko novērtējumu.
«No augstākā līmeņa amatpersonām un valsts drošības iestāžu vadītājiem sagaidu konstruktīvus, objektīvus un pamatotus argumentus to rīcībā un līmeņu pieņemšanā, nevis virspusējus, nepārbaudītus un populistiskus apgalvojumus, tostarp par it kā klasificētas informācijas noplūdi Valsts kancelejā – saskaņā ar pašu valsts drošības iestāžu atzinumiem klasificētas informācijas izpaušana Valsts kancelejā nekad nav notikusi,» uzsver Dreimane.
«Šādi nepārbaudīti un nepamatoti apgalvojumi nav valsts augstāko amatpersonu cienīgi, tādēļ aicinu turpmāk izvairīties paust šādus apgalvojumus, īpaši, ja tie tiek attiecināti uz Valsts kanceleju kopumā un visiem iestādes darbiniekiem – nepierādīti apgalvojumi par normatīvo aktu pārkāpumiem negatīvi ietekmē ne tikai vienas iestādes reputāciju, bet arī grauj un diskreditē valsts civildienesta, valsts iestāžu un ierēdniecības prestižu kopumā, mazinot sabiedrības spēju un vēlmi uzticēties gan ierēdniecībai, gan politiskajai varai,» aicina Valsts kancelejas direktore.
BNN jau rakstīja, ka SAB ir anulējis pielaidi valsts noslēpumam Valsts kancelejas direktorei Dreimanei, Premjere Laimdota Straujuma pieņēmusi lēmumu, ka Dreimane vairs nevar lemt par ar valsts noslēpumu saistītiem jautājumiem. Premjerministre norādīja, ka viņai ir pienākums šādi rīkoties, un skaidroja, ka lēmumu pieņemšana šajās lietās uzticēta Valsts kancelejas direktora vietniecei Inesei Gailītei.
Straujuma skaidroja, ka plānots veikt rotāciju, Dreimanei piedāvājot citu amatu.
Kā vēstīts, Dreimane valsts pārvaldē strādā gandrīz 20 gadus, sākot kā vecākā referente Izglītības un zinātnes ministrijā, vēlāk Valsts kancelejā un turpinot karjeras attīstību gan kā juriskonsulte, Juridiskā departamenta vadītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece un direktore no 2011.gada. Dreimane ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē konstitucionālo tiesību jomā. Jau Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem bija vairāk nekā 14 gadus.
Ref: 102.000.102.9674