Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir anulējis pielaidi valsts noslēpumam Valsts kancelejas (VK) direktorei Elitai Dreimanei, pavēstījusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Arī SAB preses pārstāve Iveta Maura apstiprināja, ka Valsts kancelejas direktorei anulēta esošā pielaide valsts noslēpumam.
Straujuma pieņēmusi lēmumu, ka Dreimane vairs nevar lemt par ar valsts noslēpumu saistītiem jautājumiem. Premjerministre norādīja, ka viņai ir pienākums šādi rīkoties, un skaidroja, ka lēmumu pieņemšana šajās lietās uzticēta Valsts kancelejas direktora vietniecei Inesei Gailītei.
Straujuma skaidroja, ka plānots veikt rotāciju, Dreimanei piedāvājot citu amatu. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv SAB lēmuma pārsūdzības iespēja, skaidroja Ministru prezidente. Straujuma pieļāva iespēju rosināt Ministru kabinetam pilnvarot viņu pēc pārsūdzības procesa beigām veikt Dreimanes rotāciju uz citu amatu, ja arī pēc pārsūdzēšanas paliks spēkā SAB lēmums par pielaides atteikumu.
Valdības vadītāja norādīja, ka vēl nezina, vai ar šo rosinājumu valdībai nāks klajā otrdien.
Pastāv amati, kurus ar viņas profesionālajām zināšanām var veikt arī bez pielaides, norādīja Ministru prezidente.
Valdības vadītāja «virsrakstu» līmenī zina, kāpēc Dreimanei ir anulēta pielaide, bet premjerministre to neatklāja.
Uz VK direktora amatu tiks rīkots konkurss.
Savukārt Dreimane pārsūdzēs SAB lēmumu par pielaides anulēšanu, jo procesā ir pieļauti būtiski cilvēktiesību un procesuālie pārkāpumi, kas neatbilst tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem, portālu BNN informē Valsts Kanceleja.
Dreimane norāda, ka jauns amats rotācijas kārtībā nekādā gadījumā nebūs kompromiss.
Četras reizes SAB atteica Dreimanes ierašanos uz pārrunām ar advokāta līdzdalību, tādējādi pārkāpjot ikviena Latvijas iedzīvotāja pamattiesības, kas nostiprinātas Satversmes 92.pantā. Līdz ar to SAB lēmumu pieņēmis, balstoties uz savu subjektīvo izpratni un interpretāciju par viņai nezināmiem faktiem, paziņojumā medijiem uzsver Dreimane.
Pirms gada Valsts kanceleja savā atzinumā Ministru kabinetam aktualizēja problēmjautājumu par pielaižu sistēmas neatbilstību cilvēktiesībām, kas tika norādīts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014.gada 29.aprīļa spriedumā «Ternovskis pret Latviju», ko valdība nolēma nepārsūdzēt, tādējādi piekrītot spriedumā minētajai argumentācijai.
«Lēmums par pielaides anulēšanu diemžēl nav pārsteigums, un to prognozēju, ņemot vērā pārējos SAB lēmumus gan par citiem Valsts kancelejas ekspertiem, gan citām politiskām un valsts pārvaldes amatpersonām. Jāsecina, ka viss veiktais darbību kopums – gan novērtēšanas vilcināšana un procesuālie pārkāpumi, gan pielaides atņemšana tika apzināti plānota un veikta, lai rastu formālu ieganstu atbrīvot no amata. Visdrīzāk tas ir saistīts ar Valsts kancelejas atzinumiem investīciju strīdu aktuālajās lietās, piemēram, Norvik bankas strīdu ar Igaunijas uzņēmumu Winergy. Tāpat Valsts kanceleja ieturēja stingru pozīciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nesadalīšanas un neatkarības stiprināšanā, izstrādājot jauno likumprojektu. Turklāt ekspertu līmenī norādījām uz procesuāliem likuma pārkāpumiem KNAB priekšnieka plānotajā novērtēšanā. Ir vēl daudzi citi Valsts kancelejas atzinumi, kuros ir norādīti riski par Ministru kabineta lēmumiem,» norāda Dreimane.
«Vadot Valsts kanceleju, ļoti stingri ievēroju profesionalitātes, apolitiskuma un godprātības principus un to nepārkāpšu jebkāda spiediena ietekmē – nemainīšu atzinumus un neatlaidīšu darbiniekus uz baumu, spekulāciju un kāda nepatikas pamata, kamēr nebūs faktoloģiski pierādījumi un korekta juridiska argumentācija. Tiesiskā valstī ir noteikts process, kas jāievēro,» uzsver Valsts Kancelejas vadītāja. Viņa turpinās veikt savus darba pienākumus līdz Ministru kabineta lēmumam un jautājumu koordināciju ar valsts noslēpuma statusu deleģēs savai vietniecei tiesību aktu lietās Inesei Gailītei.
Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem bijusi vairāk nekā 14 gadus. Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.
Valsts kancelejas vadītājam ir jābūt pielaidei valsts noslēpumam, norādīja Straujuma, paužot uzskatu, ka šādā situācijā Dreimanei ir jāatstāj savs amats. Viņa piedāvājusi Dreimanei veikt rotāciju, uz ko Valsts kancelejas vadītāja atbildējusi, ka nepieciešams izvērtēt konkrētos piedāvājumus.
Likumā par valsts noslēpumu minēts, ka speciālo atļauju anulē, ja persona atbrīvota no amata, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, persona pārkāpusi kārtību, kāda noteikta darbam ar valsts noslēpumu, tā izmantošanu vai aizsardzību. Tāpat atļauju var anulēt, ja atklājušies likuma devītajā pantā norādītie apstākļi, kuri kopumā ir septiņi, piemēram, pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai. Tā tas bija arī iepriekšējās tieslietu ministres Baibas Brokas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa gadījumos.
Pielaidi var arī anulēt, ja atklājies, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas.
SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt desmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai – ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai – ar trešās kategorijas speciālo atļauju.
Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Specdienesti pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgi atklāt faktus, kas konstatēti pārbaudē un ir par iemeslu pielaides nedošanai.
Jau iepriekš vēstīts, ka Valsts kancelejas direktorei, iespējams, radušās problēmas ar pielaides valsts noslēpumam pagarināšanu.
Pašlaik ir ieilgusi Dreimanes darba novērtēšana. Novērtēšanas process ir apstājies, jo Dreimani publiski nezināmu iemeslu dēļ pie sevis uz pārrunām aicinājis SAB, kas nodarbojas ar pielaižu valsts noslēpumam izsniegšanu. Puses ir ieslīgušas konfliktā, jo Dreimane atsakās doties uz SAB bez advokāta, savukārt SAB uzsver, ka jautājumi, kurus iecerēts pārrunāt ar Dreimani, nav atklājami nevienai trešajai pusei.
Ministru prezidente ir paudusi neapmierinātību ar Dreimanes rīcību.
Ref: 102.000.102.9604