Dziesmu un deju svētku padome ar 14 balsīm «par» lēmusi virzīt e-dziesmusvētkus tālākai īstenošanai, 19.maija preses konferencē pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
«Pagājušajā gadā, kad pārcēlām svētkus, cerējām, ka šī vasara būs citāda,» norādīja ministre. Šuplinska, atsaucoties uz pasaulē notiekošo, teica, ka viņai pagaidām nav argumenta, ka nākamā vasara atšķirsies no šīs.
Kā argumentu tam, lai svētki notiktu, viņa uzsvēra bērnu un jauniešu psihoemocionālo veselību. Svētki, pulcējoties vismaz sava kora, deju kolektīva ietvaros, jau varētu būt liels atspaids bērnu labsajūtai, sacīja ministre.
Plāns ir ar 15 dažādām norisēm īstenot svētkus no jūlija līdz pat oktobrim.
Ja situācija ar Covid-19 īpaši nemainīsies, tad e-dziesmusvētku konceptu varētu turpināt vēl gadu garumā, atzīmēja Šuplinska.
Svētku mākslinieciskās padomes vadītājs Romāns Vanags uzsvēra, ka «nevar bezgalīgi turpināties svētku atlikšana». «Tas ir nepārdomāts lēmums – pārcelt svētkus uz 2022.gadu.»
VIņš aicināja cienīt tradīcijas un citam citu. «Cienīsim skolotājus, kuri ir audzinājuši tradīcijas skolēnos.»
«Katrs koris, dejotājs, koklētājs ir vērtība. Mēs gribam izcelt šīs vērtības.»
UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra, ka šī tradīcija ir jāsaglabā, to ievērojot un piekopjot, nevis «noliekot plauktā».
Īstenojot e-dziesmusvētku konceptu jāizpilda nosacījums, ka tiek ievērots brīvprātības princips dalībai svētkos un ievēroti visi valstī noteiktie konkrētā brīža epidemioloģiskie nosacījumi. Padome vienbalsīgi nolēma saskaņot un virzīt iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2020. gadam izpildi.
Balstoties uz Svētku Operatīvās vadības grupas ieteikumiem un epidemioloģisko prognozi, mākslinieciskās komandas un rīkotāji ir izstrādājuši maksimāli drošu Svētku norises scenāriju, kā pamatprincipu piedāvājot edziesmusvētku konceptu:
plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā.
Pamatā norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no viens līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos, veidojot drošus e-dziesmusvētkus.
«Visus dokumentētos un TV matierālus plānojam ne tikai rādīt dažādās digitālajās platformās un televīzijā, bet arī nodot topošajai Dziesmu un deju svētku ekspozīcijai, lai šī neparastā laika Dziesmusvētki, kas veidos tradīcijas vēsturi, būtu pieejami arī nākotnē,» akcentē svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.