Viens no Nacionālās apvienības (NA) līderiem Raivis Dzintars ir nobažījies, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu vienoties ar partiju Saskaņa, ievēlot nākamo Valsts prezidentu.
Viņš norādīja, ka ZZS ir vislielākā intriga šajā procesā. Bez kādas koalīcijas partijas atbalsta, Saskaņai kopā ar pārējām opozīcijas partijām nepietiek balsu Saeimā, lai ievēlētu sev tīkamu prezidentu.
«Man ir bažas, ka ZZS varētu šādi rīkoties,» teica Dzintars, norādot, ka par to liecina publiskā telpā paustie partijas pārstāvju izteikumi, kā arī paustā skepse pret koalīcijā pārrunātajiem kandidātiem.
Dzintars atzina, ka otrdien, 14.aprīlī, koalīcijas partiju sarunās nav gaidāma vienošanās par kādu konkrētu kandidātu, bet gan sākotnējā šī jautājuma apspriešana. Šodienas pasākumu Dzintars nosauca par «izlūktikšanos».
Kā ziņots, otrdien paredzētas koalīcijas partiju vadības tikšanās, lai spriestu par virzību uz kopīga Valsts prezidenta amata kandidāta atrašanu.
Kā vēstīts iepriekš, ZZS Saeimas frakcijas deputātu virzītā prezidenta amata kandidāta Andra Bērziņa ievēlēšanā izšķirīga loma bijusi Saskaņas centram (SC),
Pēc pirmās vēlēšanu kārtas, kurā iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers ieguva 43 balsis, bet Bērziņš 50, SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs atzinies balsošanas laikā Saeimas plenārsēžu zālē klātesošajiem ZZS deputātiem, ka viņš bijis tas, kurš pirmajā kārtā sabojājis vēlēšanu biļetenu, izdarot tajā kļūdainu piezīmi. Ja tā nebūtu noticis, Bērziņš būtu ievēlēts jau pirmajā kārtā.
Saeimā bija trīs Andri Bērziņi – divi ZZS frakcijā ievēlēti no Vidzemes un Zemgales vēlēšanu apgabaliem un viens apvienības Par Labu Latviju (PLL) frakcijā, ievēlēts no Rīgas vēlēšanu apgabala. Saeimas darbā, lai saprastu, par kuru Bērziņu ir runa, parasti uzvārdam pievienoja tā vēlēšanu apgabala nosaukumu, no kura nāk attiecīgais Bērziņš. Taču tas šoreiz kļuva par pamatu Urbanoviča kļūdai, jo īstais prezidenta kandidāts Bērziņš Saeimā ievēlēts no Vidzemes, bet Urbanovičs sev izsniegtajā vēlēšanu zīmē bija norādījis, ka balso par Bērziņu no Zemgales.
Līdz ar to Urbanoviča biļetens pirmajā kārtā tika atzīts par nederīgu un Bērziņa ievēlēšanai nepieciešamās vienas balss pietrūka. Nekā personīga uzfilmētajā epizodē Urbanovičs skaidro: «Andri! Es biļetenu biju sabojājis» . Tālāk dzirdams, ka deputāti viņam pārjautā: «Pareizi? Tu salaboji tagad?». Uz ko Urbanovičs atbild: «Es vairs tā nedarīšu! Zini, es biju uzrakstījis «Andris Bērziņš» , aiz komata uzrakstīju «no Zemgales». Es tas vainīgais. Sabojāju biļetenu. Es aiz «Andris Bērziņš» uzrakstīju aiz komata «no Zemgales»».
Nākamajā, otrajā kārtā kļūda bija novērsta un Bērziņš tika ievēlēts. Līdz ar Urbanoviču par Bērziņu nobalsoja vēl divi deputāti un kopumā Bērziņš ieguva 53 balsis.
Jau iepriekš daudzi SC frakcijas deputāti neslēpa, ka, salīdzinot ar Zatleru, viņiem labāk patīk Bērziņš. Jo ne tikai tāpat kā Zatlers atzinis, ka SC vajadzētu būt valdībā, bet ir atsaucīgāks arī pret citiem saskaņiešu politiskajiem mērķiem, piemēram, tam, ka nepilsoņiem varētu piešķirt tiesības vēlēt pašvaldības. Bez tam Bērziņš, atšķirībā no Zatlera, piekritis publiski runāt arī krievu valodā.
Kā zināms, Valsts prezidents Andris Bērziņš, kuram atbalstu iepriekš bija paudusi viena no koalīcijas partijām, Zaļo un zemnieku savienība, nolēmis nekandidēt uz otru Valsts prezidenta amata termiņu.
Kā Bērziņa lēmumu nekandidēt otrajam termiņam komentē Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, gan Bērziņš, gan viņa pārstāvētā partija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – par atkārtotu ievēlēšanu cīnījās līdz pēdējam.
Skudra uzskata, ka «pēdējais piliens», izšķiroties par to, vai kandidēt, bijis partijas Saskaņa paziņojums par to, ka viņi šajā amatā labprāt redzētu Māri Riekstiņu.
Eksperts uzskata, ka ZZS būtu jānāk ar paziņojumu par to, kā viņi vērtē sava kandidāta atteikšanos pretendēt šim amatam, kā arī par to, ko plānots darīt tālāk.
«Būtu naivi domāt, ka ZZS padomā nav cita kandidāta,» sacīja Skudra. Tomēr viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja ZZS savu kandidātu nenosauks, tas netieši liecinās par to, ka ZZS uzskata, ka valdošās partijas nav spējīgas vienoties par kopīgu kandidātu. Tāpat tā būtu spilgta liecība tam, ka esošā valdība varētu ilgi nepastāvēt. Tomēr nespēja vienoties par kopīgu prezidenta amata kandidātu nebūšot valdības krišanas iemesls, pauda Skudra.
Skudra norādīja, ka Bērziņš savā paziņojumā nav skaidri paudis to, ka viņam izdevies paveikt kādus nozīmīgus darbus, esot Valsts prezidenta amatā. Faktiski savā paziņojumā Bērziņš atzinis, ka savas prezidēšanas laikā nav notikusi vērā ņemama ekonomiskā izaugsme. Tomēr Bērziņš arī uzsvēris, ka, viņaprāt, viņš ir sekmējis eksportu, piebilda Skudra.
Tā kā Bērziņa paziņojumā nav minēti iemesli, kāpēc nolemts necīnīties par atkārtotu iespēju ieņemt Valsts prezidenta amatu, var rasties iespaids, ka šis ir paša Bērziņa izsvērts solis, norādīja Skudra, piebilstot, ka prezidents izvairījies runāt gan par ZZS atbalstu, gan arī par prognozēto nepietiekamo atbalstu Saeimā.
Ref: 102.000.102.9612