Dzīvo tā, lai nav žēl! Ilgi nav jādomā, lai atsauktu atmiņā, kurš cilvēks asociējas ar šo spārnoto teicienu. Jā, tā ir Kombuļu Inese (42), citi viņu dēvē par Kombulieni vai Inesi Saulīti, bet pasē ierakstīts – Inese Adario. Šajā nedēļā Inese sarunā ar BNN žurnālisti Guntu Kūlu būs atklāta līdz sirds dziļumiem.
Jāteic, ka Inese patiešām ir spilgta personība, un ne velti savulaik spoži mirdzēja mediju gaismās jeb bieži tika manīta skaļu ziņu virsrakstos, bet tai pat laikā viņa arī ir sirsnīga, viņai piemīt humora izjūta un joprojām naivums. Bijis gana skandalozs laiks, bet pēc trīs gadu ilgas klusēšanas, kopš Inese aizvadīja pēdējo koncertu, viņa ir atvērta sarunai, lai pastāstītu par aktīvo laiku mūzikā, par vīriešiem, par savu dzīvi, tās kāpumiem un kritumiem.
Kombuļu Inesi Latvija iepazina 2008.gadā, kad televīzijas raidījumā Latvijas Zelta talanti dzeltenos t-kreklos grupa Kombuļi izpildīja dziesmu Dzīvo tā. Kombuļu sastāvā toreiz bija pati Inese, viņas nu jau bijušais vīrs Ēriks un draudzene Ilona.
Taču kā Inese atklāja interesi par mūziku, vai jau bērnībā?
Pirmā noklausīšanās pie Maestro
Inese teic, ka nu beidzot lasītāji varēs uzklausīt Ineses versiju par mūzikas pirmsākumiem viņas dzīvē. «Es piedzimu Saldū, taču vēlāk pārcēlāmies uz Rīgu. Atceros, ka septiņu gadu vecumā mamma mani aizveda uz Pionieru pili (šobrīd Prezidenta pils) pie Raimonda Paula uz noklausīšanos.»
Es atceros, ka Maestro man jautāja: «Nu, Inesīt, padziedi man kādu bērnu dziesmiņu.» Es viņam atbildēju, ka nezinu bērnu dziesmas, es zinu:
«Līganā āra bērzā
Vālodzes šūpulītis
Šūpulī līgo lēni…» Inese dzied. «Es viņam to nodziedāju. Un drīz pēc tam sāku dziedāt korī Rīga, ja nemaldos. Bet varu arī samelot; un tad sāku iet skolā.»
Inese pastāstīja arī kādu stāstu, kā vēl viņas dzīvē krustojušies ceļi ar Maestro Raimondu Paulu. «Deviņdesmito gadu beigās un 2000.gadu pirmajos gados visā Latvijā norisinājās Maestro iedibinātais festivāls Latvju ziņģe, un Inese ne par ko nelaida garām nevienu no festivāla pieturvietām. «Es braucu uz katru ziņģi un katru festivālu es apmeklēju vienā un tajā pašā spīdīgajā blūzē. Un vienā no reizēm mani pamanīja pats Maestro, jo katru pasākumu es biju pašā priekšā. Koncerts toreiz vēl nebija sācies, un Maestro pie manis pienāca un teica: «Meitenīt, pārstāj trīties pie tās skatuves, kādreiz uzkāp un sāc dziedāt!» Es to uztvēru kā novēlējumu. Man šis moments ļoti palicis atmiņā, es vienmēr atcerēšos viņa sirsnību. Es no visas sirds lepojos ar mūsu Maestro.»
Uz jautājumu, vai ar Raimondu Paulu bijusi kāds kopīgs projekts, uzsākot mūziķes karjeru, Inese noteic, ka diemžēl nē.
Veselības problēmas no dzimšanas
Ja kāds vēl to nezina, tad Inesei jau kopš dzimšanas tika konstatēta invaliditāte – tuvredzība, tāpēc viņa mācījās vājredzīgo skolā Juglā.
«Dziedāt man patika. Es to turpināju skolā, aktīvi piedaloties ansambļos, dziedot arī kā soliste.» Taču vēlāk mūzikai netika veltīta pietiekama uzmanība. Inese atceroties stāsta: «Kāpēc pajuka… Laikam tāpēc, ka mamma sāka kārtot savu dzīvi. Mani mazliet pamētāja no vecmāmiņas uz internātskolu, un tā tas skolas laiks pagāja.»»
Drīz pēc skolas viņa satika Ēriku un sāka veidot ģimeni, un viņa joprojām uzskata, ka ģimene ir lielākā vērtība un labākā izglītība ir dzīves skola. Inese ir bagāta, viņai ir četri bērni. Divi lielākie dzīvo pie tēva, bet mazākie pie Ineses.
Dziesmai Dzīvo tā jau 13 gadu
Inesei nav muzikālās izglītības, viņa neslēpj, ka joprojām nepārzina notis, tomēr ir sarakstījusi vairāk nekā 130 dziesmu. Bet kā? To jautājām arī Inesei. «Es jau biju precējusies ar Ēriku, un mums mājās bija sintezators. Tas bija apmēram 2007.gads. Es spēlēt gan nemāku, bet dziesmas Dzīvo tā melodija galvā skanēja.
Sintezators ir brīnišķīgs instruments, jo, pat nezinot notis, neprotot spēlēt, ir jau gatavi akordi, īsāk sakot, gatava skaņa jau nāk ārā. Es nospiedu taustiņus, un tajā pašā mirklī dziesma vienkārši radās, bet, ja man jāpasaka, no kādām notīm vai akordiem tā sastāv, to es nevaru – nav ne jausmas,» smejas Inese.
28 gadu vecumā Inese pirmo reizi kāpa uz lielās skatuves
Tas bijis laiks, kad TV ekrānos parādījusies reklāma par pieteikšanos šovam Zelta talanti. Viņas pirmais vīrs Ēriks mudinājis pieteikties, jo arī bijis ļoti aktīvs, un pat uzstājis uz piedalīšanos. «Kad jau pieņēmām lēmumu piedalīties, radās ideja par tiem dzeltenajiem t-krekliem. Ēriks arī izdomāja nosaukumu Kombuļi.» Izrādās, ka nosaukums radies, jo tajā laikā Inese un Ēriks dzīvojuši vietā ar tādu pašu nosaukumu.
Priekšnesumā redzama vēl viena sieviete – abu draudzene Ilona, kura arī piekritusi piedalīties un kura arī dzīvoja tajā pašā ciemā.
«Uz atlasi, kas notika Daugavpilī, braucām jau pilnīgi sagatavojušies – mūsu dzeltenajos kreklos ar gatavu priekšnesumu. Un mūs palaida tālāk – tikām uz televīziju!» sajūsmā ir Inese.
«Normunds Rutulis teica, ka dziesma Dzīvo tā ilgi nedzīvos»
Inese atceras pat žūrijas locekļus. Viena no žūrijas locekļa, dziedātāja Normunda Rutuļa vārdi Inesei spilgti palikuši atmiņā: «Viņš nesaprata, kāpēc piedalāmies, teica, ka dziesma Dzīvo tā «neaizies», tā varbūt gadu paskanēs un viss, bet šai dziesmai ir jau 13 gadu, un cilvēki joprojām to dzied!» priecīga ir Inese.
No trim zvaigznēm gan grupai tika iedota tikai viena, taču Inese atceras, ka publika bijusi stāvā sajūsmā. «Cilvēki mūs pamanīja un sāka aicināt uz pasākumiem – lielākiem un mazākiem.»
Grupai patiesi bija panākumi. Grupa Kombuļi 2009. gadā izdeva debijas albumu Dzīvo tā ar 12 dziesmām. Albuma tapšanā tika piesaistīts arī Guntars Račs un producents Juris Millers. Tā arī aizsākušies koncerti. Vēlāk gan grupas dalībniece Ilona «atsijājās», sakot Ineses vārdiem, un vēlāk izjuka arī Ineses un Ērika laulība, līdz ar to grupa Kombuļi arī izjuka.
Inese pieņēma skatuves vārdu Inese Saulīte un turpināja darboties viena, izpildot savas dziesmas dažādos pasākumos.
Slavenība
Slava līdzi nes ne tikai pozitīvo, bet arī negatīvo. Inese vairākkārt tikusi ierauta skandālos, ballējusies, ļāvusies trakulībām, mediju pirmajās lapās parādījušies skandalozi foto. Kādas ir atmiņas par šo laiku? «Sākās koncerti, pasākumi, es paliku viena, brīva, un jutos labi. Es biju jauns skuķis, un, protams, ka man tas viss patika. Arī bērni bija saprotoši, viņi bija ar auklītēm, kad es koncertēju. Tas laiks bija ļoti aktīvs. Un tas bija tiešām skaists laiks.
Mēs ar Ēriku izšķīrāmies, jo viņš bija ļoti greizsirdīgs, un mēs vairs nebijām uz viena garīgā viļņa. Ēriks domāja, ka es meklēju iepazīšanās, bet kā tu nekoķetēsi ar pasākuma vadītāju un klausītājiem?! Bet tas taču bija darbs, un sava nenopietnība un liderība tur bija vajadzīga. Reizēm bija jābūt tādai, kāda pati negribu būt, lai publika būtu apmierināta.»
Inese un dzīves vīrieši
Izmantojot iespēju, jautājām Inesei arī par viņas dzīves partneriem – ar cik vīriešiem viņa bijusi precējusies, un kas šobrīd notiek mīlas frontē? Lai kliedētu izskanējušās baumas, Inese pastāsta, ka precējusies divreiz – pirmo reizi ar Ēriku, kurš ir arī viņas četru bērnu tēvs, un vēlāk gredzenus mija ar itāli Paskvāli Adario, bet pēc četru gadu kopā būšanas tomēr izšķīrās. Šobrīd ir viena, taču nosacīti, jo, lai gan itālis nevarēja līdz galam iemīlēt Latviju un justies šeit kā mājās, abu starpā joprojām ir jūtas, un Inese teic, ka dzīvei tēvzemē dienas ir skaitītas, kad viņa pametīs Latviju un dosies pie Paskvāla uz Itāliju. «Mums šobrīd ir daudz tuvākas un siltākas attiecības nekā tad, kad bijām precējušies.»
Inese atklāj, ka itālis ir liels palīgs arī finansiāli. Tā kā darba iespējas redzes dēļ ir stipri ierobežotas, reizēm nākas izdzīvot, nevis dzīvot. «Esmu vērsusies arī pie faniem ar lūgumu palīdzēt, cilvēki ir mani nosodījuši, sakot, lai eju strādāt, bet es tālāk par metru nemaz neredzu, cilvēki nesaprot, ka es vienkārši neredzu. Neesmu pēc dziedāšanas karjeras atradusi darbu, kam es būtu vajadzīga, esot ļoti vājredzīga. Bet reizēm es saņemu dažnedažādu atlīdzību par video sveicieniem – apmaiņā pret drēbēm vai mēbelēm, kas tajā brīdī ir aktuālāks.»
Par fotosesiju, kas Inesei un bērniem maksājusi ļoti dārgi, un vēl šo to no Ineses lasiet pilnajā intervijā Rītakafija.lv!
