Lielākajai daļai patērētāju Latvijā trūkst informācijas par ārpus mājas baudīto ēdienu. Trīs nozīmīgākās lietas, ko cilvēki vēlētos zināt, ēdot ārpus mājas, ir ēdiena sastāvs, izcelsme un pagatavošanas veids.
Patērētājus visvairāk interesē ēdiena izcelsme un tā pagatavošanas veids – 88% respondentu norāda, ka tiem nav pietiekamas informācijas par ārpus mājas baudītā ēdiena izcelsmi, savukārt par to, kā ēdiens tiek pagatavots, vairāk vēlētos zināt 87% respondentu, liecina Unilever Food Solutions veiktā pētījuma dati.
Trīs ceturtdaļas jeb 78% respondentu – 83% sieviešu un 73% vīriešu – atzinuši, ka vēlētos saņemt vairāk informācijas par ēdiena sastāvu, ko bauda ārpus mājas.
Teju divas trešdaļas (59%) respondentu norāda, ka ēdienkartēs nepieciešams iekļaut informāciju par ēdiena uzturvērtību – piemēram, tauku, sāls un cukura īpatsvaru, kā arī kaloriju skaitu. Ja šī informācija būtu pieejamāka, liela daļa (40%) aptaujāto būtu gatavi maksāt vairāk par ēdienu. Sev interesējošo informāciju par ēdiena izcelsmi, sastāvu vai pagatavošanas veidu patērētāji mēdz jautāt viesmīļiem, un trīs ceturtdaļas (76%) norādījuši, ka to nesaņem. Gandrīz puse (48%) aptaujāto uzskata, ka ēdināšanas iestāžu īpašniekiem un šefpavāriem sadarbībā ar veselības institūcijām jārod veids, kā nodrošināt patērētājus ar skaidru informāciju par ēdienu.
Pirms dažiem gadiem lielākā daļa klientu interesējās par ēdiena sastāvu pārsvarā tikai tādēļ, lai noskaidrotu, vai ēdiens nesatur viņiem alerģiskas vielas. Savukārt pēdējā laikā arvien biežāk vēlas saņemt atbildes uz tādiem ar ēdienu saistītiem jautājumiem kā tā pagatavošanas veids, uzturvērtība, mononātrija glutamāta esamība ēdienā u.c. Šī tendence parāda, ka ēdienkartēs nepieciešams izmantot skaidrākus marķējumus ēdienu sastāvdaļu skaidrošanai, norāda restorāna Bergs šefpavārs Kaspars Jansons.