Pirmajās atklātajās Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanās par jauno prezidentu ar 61 balsīm ievēlēts koalīcijas virzītais kandidāts Egils Levits, kurš līdz šim strādājis kā Eiropas Savienības (ES) tiesnesis.
Pret Levitu nobalsojuši 32 deputāti. Juris Jansons ieguvis astoņu deputātu atbalstu un 85 deputātu noraidījumu kā Valsts prezidentu. Savukārt Didzis Šmits saņēmis 24 balsis «par» un 69 balsis «pret».
Divas vēlēšanu zīmes – Zaļo un zemnieku savienības pārstāvju Māra Kučinska un Andas Čakšas – bijušas nederīgas.
Tas, kā balsojis katrs deputāts, aplūkojams šeit.
Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES Tiesas tiesnesi.
Levits ir 1991.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.
Jau vēstīts, ka koalīcijas vairākums – nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība Attīstībai/Par! – jau iepriekš pauda, ka Valsts prezidenta amatam atbalstīs Levita kandidatūru.
Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības. Vienlaikus likumā noteikts, ka par prezidentu nevar ievēlēt personu, kura atzīta par personu ar ierobežotu rīcībspēju, izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot gadījumu, ja cilvēks ir reabilitēts vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Tāpat par prezidentu nevar kļūt cilvēks, kurš Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā bija nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt. Par prezidentu nevar tikt ievēlēts pilsonis, kurš ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks.
Šajā amatā arī nevar apstiprināt cilvēku, kurš pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Tāpat liegums kandidēt uz prezidenta amatu noteikts arī tiem cilvēkiem, kuri sodīti ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.