Egle: atgriešanās pirmskrīzes līmenī nenotiks ātrāk par 2 – 3 gadiem

Šobrīd vērojot ekonomiskos procesus, kas atspoguļo nelielu ekonomisko izaugsmi, nedrīkstam būt pārsteidzīgi optimistiski, un lai arī 2011.gada sākumā būs vērojama neliela izaugsme, atgriešanās pirmskrīzes līmenī nenotiks ātrāk par 2 – 3 gadiem, intevijā biznesa ziņu portālam BNN norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

Latvijas IKP 2009. gadā samazinājās par 18%, Lietuvas par 14.8% un Igaunijas par 13.9%. Kāds tas varētu būt šogad un kādas ir jūsu prognozes attiecībā uz ekonomisko izaugsmi?

LDDK prognozes par 2010.gada IKP kritumu ir samērā pozitīvas – kopumā sagaidāms dažu procentu kritums, iespējams, tas var pat pietuvoties 0%. Tas atkarīgs no gada otrās puses finanšu rādītājiem, ar kuriem Finanšu ministrija sociālos partnerus iepazīstinās tikai šī gada nogalē.

Cik drīz Latvijā varētu sākties ekonomikas uzplaukums?

Vērojot ekonomiskos procesus, kas parāda nelielu ekonomisko izaugsmi, nevaram būt pārsteidzīgi optimistiski. Jāturpina vērot pasaules ekonomikas norises un jāskatās, kas tieši dod ekonomiskās aktivitātes pieaugumu Latvijas situācijā.

Kad Latvija varētu atgriezties pirmskrīzes periodā?

2011.gada sākumā būs vērojama neliela izaugsme, tomēr atgriešanās pirmskrīzes līmenī notiks ne ātrāk kā tuvāko 2-3 gadu laikā.

Vai piekrītat valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas apgalvojumam, ka simtlatnieku programma kaitē valsts ekonomikai?

Nodarbinātības valsts aģentūras tā dēvētajai „simtlatnieku programmai” ir zināmi riski saistībā ar tās ietekmi uz darba tirgu. Ja tā tiek īstenota ilgi un lielos apmēros, tad tā var netiešā veidā „atņemt” darbiniekus ražojošajam sektoram. Svarīgi, lai pēc programmas pabeigšanas darbiniekam būtu iespējas un motivācija iekļauties darba tirgū. Latvijas bezdarbnieku vidū, savukārt, vērojamas tendences pieaugt strukturālajam bezdarbam, kam raksturīgas arī cilvēku prasmju zaudēšana laika gaitā. Tas var izraisīt tādas situācijas veidošanos, kad vienlaicīgi gan pastāv nesamērīgi liels un patstāvīgs bezdarbs, gan uzņēmējiem trūkst kvalificētu darbinieku. Tādēļ svarīgi būtu nodrošināt bezdarbnieku pārkvalifikācijas iespējas, veicināt to ātru integrāciju darba tirgū, kā arī veicināt mobilitāti darba tirgū, darba devējiem dodot lielākas iespējas vajadzības gadījumā piesaistīt arī ārvalstu speciālistus.

Bezdarba līmenis valstī ir nostabilizējies vai arī turpmākajos ceturkšņos pieaugs vai samazināsies?

Visticamāk – bezdarbs samazināsies, bet ļoti lēnām. Pēc ekonomiskās lejupslīdes vēl jārēķinās ar zināmu inerci bezdarba jomā, jo ekonomiskā aktivitātes stabilizēšanās vēl nenozīmē, ka tiek radītas jaunas darba vietas. Tomēr eksperti prognozē, ka 2016.gadā trūks darbaspēks un atbilstoši profesionāļi, ja Latvijā joprojām netiks veidota atbildīga un pārdomāta nodarbinātības un migrācijas (emigrācijas, latviešu atgriešanas un ārvalstu darbaspēka piesaistīšanas) politika. Šobrīd Latvija zaudē savus ekonomiski aktīvos cilvēkus, kuros ir ieguldīti valsts un privātie resursi. Tajā pašā laikā nekas netiek darīts, lai radītu labvēlīgu vidi – piesaistītu studentus un pasniedzējus, jo vairākus gadus nevar vienoties par Augstākās izglītības likuma redakciju par valodas lietojumu augstskolās, kā arī populisms zeļ par darbinieku un investoru piesaisti Latvijas valstij. Aizplūstot iedzīvotājiem lielos apjomos, ievērojami pasliktinās jau tā saspringtā demogrāfiskā situācija un valsts budžeta situācija.

Vai prognozējat pozitīvas izmaiņas nereģistrētās nodarbinātības jomā?

Esam darījuši visu iespējamo, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi maziem, vidējiem un mikrouzņēmumiem, atvieglojot nodokļu slogu un dažādus administratīvos šķēršļus, kas liek cerēt, ka šī uzņēmēju daļa spēs atgriezties legālajā ekonomikā. Tajā pašā laikā uzliekot papildus šķēršļus, ko paredz Labklājības ministrijas nereģistrētās nodarbinātības mazināšanas plāns, tiem darba devējiem, kas ir legāli un ar darbiniekiem slēdz līgumus un maksā nodokļus, netiks risinātas nereģistrētās nodarbinātības problēmas. Darba devējam un darbiniekam ir jārada motivācija maksāt nodokļus valstij. To var radīt sakārtojot publiskā sektora izdevumu struktūru, novirzot līdzekļus izglītības, sociālās drošības, veselības un aizsardzības pozīcijām.

Cik drīz varētu gaidīt algu celšanos? Kas to ietekmēs?

Sākotnēji algu pieaugums būs atkarīgs no tendencēm Latvijas galvenajos eksporta partneros, tomēr 2011.-2012.gadā ceram arī uz pakāpenisku vietēja patēriņa pieaugumu.

Kāda šobrīd ir Latvijas konkurētspēja pasaules tirgū?

No makroekonomiskā viedokļa konkurētspēja ir nedaudz uzlabojusies, to apliecina arī eksporta apjomu pieaugums. Tomēr kopējie eksporta apjomi vēl arvien liela mērā atkarīgi no situācijas attīstības galvenajās tirdzniecības partnervalstīs – Baltijas, Skandināvijas un NVS valstu tirgos.

Vai pieļaujat kādus ekonomiski negatīvus pārsteigumus tuvākajā laikā?

Sāpīgākie lēmumi pēc vēlēšanām, protams, būs saistīti ar valsts budžeta pieņemšanu, mazinot izdevumus – jo vairāk samazinās, jo lielāka iespējamība, ka netiks celti nodokļi un bizness nebūs spiests iet ēnu ekonomikas ceļu.

Šobrīd viena trešdaļa budžeta sastāda sociālais budžets. Nākamie lēmumi būs saistīti ar šīs budžeta sadaļas attīrīšanu no sociālā budžeta neatbilstošajiem izdevumiem un tā resursu pārlikšanu uz pamatbudžetu. Tie ir soļi, kas dos efektu konsolidācijai. Sarunām par pensionēšanās vecuma paaugstināšanos un citiem sociāli jūtīgajiem jautājumiem vēl būs laiks, lai cilvēki sagatavotos. Jaunajai valdībai ir jādara viss, lai pirmās ekonomikas atdzīvošanās pazīmes spētu izaugt par ekonomikas attīstības pamatu.

Kā veidosies nākamā gada budžets, cik liela ir iespējamība, ka valdība īstenos izskanējušās varbūtības, ka tiks celts PVN nodokļa slogs, nekustamā īpašuma nodoklis un mainīts neapliekamais minimums?

Konsolidācijas apjoms lielā mērā atkarīgs no datiem par 2010.gada 3.ceturksni, jo tieši uz šo datu pamata tiks veidots 2011.gada budžets. Pagaidām vēl saglabājas neskaidrības attiecībā uz nepieciešamās konsolidācijas apjomu, attiecīgi arī par LDDK iespējamo rīcību aizstāvot darba devēju pozīcijas nodokļu jomā.

LDDK iestājas pret kopējā nodokļu sloga paaugstināšanu, aicinot mainīt nodokļu sistēmas akcentus – mazinot darbaspēka nodokļus un palielinot neapliekamo minimumu.

Vienīgie nodokļi, par kuriem biznesa sabiedrība bija spējīga vienoties ir Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), tajā pašā laikā bizness nevēlas, lai valsts budžets tiktu tērēts kā līdz šim. Tādēļ darba devēji ir tik aktīvi iesaistījušies ar priekšlikumu sniegšanu strukturālo reformu procesos.

NĪN iekasējamību varēs palielināt neapliekamā minimuma celšana, kas attiecīgi arī celtu iekšējo patēriņu, jo pirktspēja šobrīd ir graujoša. Tāpat arī nāk ziema ar jauniem izdevumiem. Vienošanās par neapliekamā minimuma pacelšanu ir valdības jautājums numur viens!

Nākamās nedēļas laikā, LDDK turpinās sarunas ar esošo valdību par nākamā gada un vidējā termiņa valsts budžetu. Jau šobrīd vērojama tendence, ka uzņēmumi pārceļ savas ražotnes uz citām valstīm zemo cilvēkresursu, bet nodokļu sloga un energoresursu izmaksu dēļ. Līdz ar to darba devējiem ir ārkārtīgi būtiski redzēt valsts ieinteresētību investīciju saglabāšanai Latvijā, politiķiem vienojoties par vidējā termiņa nodokļu politiku, ļaujot prognozēt uzņēmumu darbību Latvijas teritorijā.