Uz astoņām vietām Eiropas Parlamentā, kas pienākas tiem deputātiem, kuri ievēlēti no Latvijas, pretendē 14 partijas vai politiskās apvienības, kopumā 170 kandidāti.
Visu priekšvēlēšanu aptauju rezultāti rāda, ka vēlētāju aktivitāte būs ļoti zema, un var pat nesasniegt 40% no kopējā balsstiesīgo vēlētāju skaita. Šī situācija Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir tipiska un jau tradicionāla.
Vienlaikus eksperti atzīst, ka ar tik zemu balsotāju aktivitāti ir pilnīgi neiespējami prognozēt vēlēšanu rezultātus. Tomēr visas partijas var iedalīt dažās grupās. BNN piedāvā apskatīt šīs grupas.
Darbs dara darītāju
Partija «Vienotība» – šobrīd valdošā partija Latvijā – ir vienīgā, kam vēlēšanu priekšvakarā prognozē vairāk par vienu vietu Eiroparlamentā. Kandidātu sarakstā ir četri pašreizējie Eiroparlamenta deputāti: Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Kārlis Šadurskis un Artūrs Krišjānis Kariņš.
Pirmais numurs sarakstā – Valdis Dombrovskis, Saeimas deputāts, bijušais valdības vadītājs, kas premjera amatu ieņēma ekonomiskās krīzes laikā, uzstādījis rekordu, kā Latvijā visilgāk amatu ieņēmušais premjers, atkāpies no amata pēc Zolitūdes traģēdijas.
Partijas programmā uzskaitīti visnotaļ praktiski mērķi, piemēram, Eiropas konkurētspējas paaugstināšana, cieša sadarbība iekšlietu un tieslietu jautājumos. Partija sola sociāli atbildīgu politiku, piedalīties ES jaunajās iniciatīvās šajā jomā, racionāli izmantot ES mehānismus, lai samazinātu jauniešu bezdarbu un ES iespēju izmantošanu, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju reemigrāciju.
«Krievu» grupa
Šī grupa ir ļoti nosacīta: visas četras partijas, kas orientējas uz krievvalodīgajiem vēlētājiem likušas akcentus uz sociālo jautājumu risināšanu, un tas ļoti iespējams piesaistīs arī latviešu vēlētājus no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Tieši šajā partiju grupā tiek izspēlēta vislielākā intriga – kopīga auditorija un vienādas iespējas iegūt vietu Eiroparlamentā.
Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» – visspēcīgākais pretendents. Kandidātu vidū – Saeimas deputāts Boriss Cilevičs, deputāts un prezidija loceklis Andrejs Klemnetjevs, žurnālists Andrejs Mamikins, «Nepilsoņu kongresa» aktīviste Elizabete Krivcova.
Programmā akcents likts uz sociālo jomu, cilvēktiesību un demokrātijas principu aizstāvību. Pamattēzes saistītas ar atteikšanos no stingrās ekonomijas režīma un publisko investīciju atjaunošanu.
Politiskā partija «Alternatīva», kuras kandidātu sarakstā ar pirmo numuru ir pašreizējā sasaukuma Eiroparlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis. Neskatoties uz partijas līdera statusu, novērotāji viņu uzskata par «tumšo zirdziņu» t.i.- viņš var savu vietu saglabāt. Bet par partijas programmu visi atklāti zobojas: populisms. Piemēram, «[..] Korupcija – Latvija nelaime» vai «[..] sieviete – valsts pamatvērtība».
Latvijas Sociālistiskā partija – eksperti samērā augstu vērtē šīs partijas un tās priekšgalā esošā Alfrēda Rubika iespējas, pateicoties viņa principialitātei (neatsakoties no idejām pat tad, kad draudēja ieslodzījums) un uzticībai sociālistiskajām idejām, neskatoties uz to, ka viņa politiskais kapitāls veidojies 90-to gadu sākumā. Partijas programma ir mazliet neloģiska – no vienas puses cerības tiek liktas uz ES, no otras – savienība tiek kritizēta.
«Latvijas Krievu savienības» priekšgalā ir pašreizējā Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka. Kā jau varētu gaidīt, programmā minēti līderes nopelni un definēts orientieris uz sabiedrības krievvalodīgās daļas aizstāvību un attiecību uzlabošanu ar Krieviju.
Nacionāli orientētie
Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»—«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», kā jau to varēja gaidīt, neatsakās no nacionālās retorikas: «[..] aizstāvēt latviešu tautas un lojālo Latvijas pilsoņu intereses, rūpēties par latviešu nācijas izaugsmi.»
Saraksta augšgalā: Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, tieslietu ministre Baiba Broka un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols.
Partijas programmā piedāvāts neatbalstīt bezvīzu režīma ieviešanu starp ES un Krieviju, ES līmenī ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu Šengenas zonā, panākt ES fondu sadales nosacījumu pārskatīšanu, lai tas atbilstu Latvijas interesēm.
Patriotu – optimistu partijas
Politoloģe Iveta Kažoka savā blogā portālā politika.lv izvēlējusies kopīgo un zīmīgāko faktoru, kas apvieno uzreiz četru sarakstu programmas: tēzi «Kvēli cīnīsimies par Latvijas interesēm Eiropas Savienībā.» Kandidāti cenšas pārliecināt vēlētājus par to, ka, pateicoties viņiem, viss Eiroparlaments strādās Latvijas ne visas savienības interesēs.
Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Saraksta līderis – Jānis Dinēvičs. Šobrīd atrodas ēnā, bet savulaik bija samērā aktīvs politiķis: viens no Latvijas Tautas frontes līderiem, Latvijas Augstākās padomes deputāts, ministrs un Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks. Partija sola stingru finanšu disciplīnu, bet ar piebildi, ka taupībai nevajag atstāt graujošu iespaidu uz ekonomiku. Sociāldemokrāti sola arī saukt pie atbildības bankas, kas izraisīja krīzi.
«Latvijas Attīstībai» Partijas saraksta augšgalā bijušais Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, bijušais Eiroparlamenta deputāts Rihards Pīks un viens no partijas «Jaunais laiks» līderiem tās «pelēkais» kardināls Dans Titavs. Atšķirībā no kolēģiem šī partija ir labēja ekonomikas ideoloģijas jomā: tā sola rūpēties par uzņēmējiem, sola brīvību no pārspīlētajām prasībām, Latvijas eksporta stimulēšanu utt.
Zaļo un Zemnieku savienība. Sarakstā ar pirmo numuru Saeimas deputāts Andris Bērziņš, Latvijas vēstniece Ēģiptē Iveta Šulca un Saeimas deputāte Iveta Grigule. Programmā solīts palielināt tiešos maksājumus no ES fondiem Latvijas zemniekiem un līdzekļu piešķiršanu uzņēmējiem, taču tikai pēc 2020.gada. Papildus programmā iekļauti arī Eiropas nozīmes jautājumi, piemēram, stingrāki finanšu tirgus regulējumi un ģimenes saimniecības modeļa stiprināšana.
Latvijas Reģionu apvienība. Saraksta augšgalā Mārtiņš Bondars, eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs un uzņēmējs. Kā jau liecina partijas nosaukums, programmā akcents likts uz Latvijas reģionu interešu aizsardzību, bet visās problēmās vainoti Eiropas birokrāti.
Skeleti skapī
Nedēļu pirms vēlēšanām portālā pietiek.com tika publicēts raksts, kurā izteikts pieņēmums, ka 2013.gada novembrī Valdis Dombrovskis (Vienotība) atkāpās no amata nevis Zolitūdes traģēdijas dēļ, bet gan, lai izvairītos no skandāla aizdomīgās situācijas dēļ, kas izveidojusies ap viņa dzīvesbiedres kredītsaistībām, kas tika apkalpotas pēc daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā parasti.
Robertam Zīlem (VL!-TB/LNNK) piemin to, ka 2002.gadā, ieņemot Satiksmes ministra amatu, viņš Rīgas Brīvostas valdē iecēlis savu biznesa partneri Gati Deksni. Viņiem bija kopīgs bizness – mazā HES uz Gaujas. Ieņemot politiskus amatus, 2000-šo gadu sākumā Zīles kungs vienlaikus bija arī līdzīpašnieks uzņēmumam, kas strādāja ar mazajām HES. Šeit vērojams interešu konflikts, jo stacijas pārdod saražoto enerģiju valstij, pēc īpašā tā dēvētā dubultā tarifa.
Andrejs Mamikins (Saskaņa) – laikā, kad viņš bija televīzija raidījuma vadītājs, interaktīvajā aptaujā par Latvijas neatkarību viens no piedāvātajiem atbilžu variantiem bija «Liktenīga kļūda?». Nacionālā Radio un televīzijas padome par nacionālā goda un cieņas pazemošanu sodīja televīzijas kanālu ar 1 000 latu sodu. Lēmums tika pārsūdzēts, taču tiesvedība tik izbeigta, jo pārsūdzētājs – telekompānija beidza darbību.
Ivetai Grigulei (ZZS) pārmet to, ka tiek slēpts pirmsvēlēšanu kampaņu, tostarp 2014.gada Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņu finansējuma avots. Turklāt žurnālisti publicējuši arī iedzīvotāju sūdzības par to, ka viņi no Grigules kundzes saņēmuši personīgi viņiem adresētas apsveikuma kartiņas, bet kandidāte nav norādījusi no kurienes viņa ieguvusi viņu personīga rakstura informāciju.
Tatjanu Ždanoku (Latvijas Krievu savienība) prese periodiski tur aizdomās par to, ka kandidāti vai viņas vadītās organizācijas finansē Krievija.
Ref:017.010.103.6284