Saeimas Eiropas lietu komisija pauž atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumam noteikt jaunus ierobežojumus neonikotinoīdu lietošanai. Tas ir nepieciešams, reaģējot uz bažām par vielas kaitīgumu bitēm, vēsta Saeimas Preses dienests.
Ilgtspējīga biškopība ir ļoti svarīga, tādēļ Latvijai svarīgi iestāties par stingrāku regulējumu neonikotinoīdu lietošanā, pēc sēdes sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
«Lauksaimniecības sektorā ir nemitīgi jāmeklē līdzsvars starp tradicionālo ražošanu un ietekmi uz vidi. Esam gandarīti, ka komisijā esam nonākuši pie risinājuma, kas nodarīs mazāku kaitējumu biškopības nozarei. Vienlaikus uzsveram, ka nepieciešami tālāki pētījumi neonikotinoīdu ietekmes izvērtēšanai, taču pats būtiskākais ir raudzīties, lai lauksaimniecībā jebkuras ķimikālijas tiktu lietotas atbildīgā un saprātīgā veidā,» uzsver Čigāne.
Eiropas Komisija rosinājusi neonikotinoīdus – imidakloprīdu, klotianidīnu un tiametoksamu – saturošus augu aizsardzības līdzekļus ļaut izmatot tikai siltumnīcās vai tādu sēklu apstrādei, kuras sēj siltumnīcās.
Eiropas lietu komisija ceturtdien, 24.aprīļa, sēdē pauda atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumam, vienlaikus paredzot iespēju izdarīt atkāpes un arī turpmāk pieļaut neonikotinoīdu izmantošanu kokaugu, skujkoku stādu, kāpostu un kartupeļu stādāmā materiāla apstrādē.
Saeimas Preses dienestā atzīmē, ka Eiropas Komisijas ierosinājums izsaucis plašas diskusijas un satraukumu Latvijas lauksaimnieku vidū. Eiropas lietu komisijas sēdē priekšlikuma kritiķi norādīja, ka neonikotinoīdi ir svarīgas augu aizsardzības vielas Latvijas rapša, kartupeļu, augļu un dārzeņu audzētājiem, kā arī stādaudzētājiem. Tie palīdz aizsargāt augu no kukaiņiem augšanas sākuma stadijā, sēdē deputātiem uzsvēra Eiropas Komisijas priekšlikuma kritiķi.
Pieejamās alternatīvas neonikotinoīdu lietošanai pamatā ir mazāk efektīvas, un ir nepieciešama to vairākkārtēja izmantošana, lai ierobežotu kaitēkļu negatīvo ietekmi uz ražas apjomu un kvalitāti. Līdz ar to Eiropas Komisijas piedāvātie papildu ierobežojumi varētu atstāt negatīvas sekas uz lauksaimniecisko ražošanu, norādīja Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Savukārt priekšlikuma atbalstītāji deputātiem akcentēja bažas par vielas kaitīgumu bitēm un citiem apputeksnētājiem.
Tāpat sēdē nolemtais iekļauts Latvijas nacionālajā pozīcijā 27.aprīlī gaidāmajai Eiropas Komisijas Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmei.