Nākamajā Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) klimata konferencē Eiropas Savienībai (ES) jāapņemas siltumnīcas gāzu emisijas līdz 2050.gadam samazināt līdz nullei, pieprasījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Gatavojoties ANO klimata pārmaiņu konferencei, kas notiks Madridē no 2. līdz 13.decembrim, EP deputāti ceturtdien, 28.novembrī, pieņēma rezolūciju, kurā pasludina ārkārtas situāciju vides un klimata jomā – kā Eiropā, tā citur pasaulē.
Deputāti arī vēlas, lai Eiropas Komisija (EK) nodrošinātu, ka visi tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C.
Atsevišķā rezolūcijā EP deputāti aicina ES gaidāmajā ANO klimata konferencē iesniegt stratēģiju, lai pēc iespējas ātrāk, bet, vēlākais, līdz 2050.gadam, nodrošinātu oglekļa neitralitāti. Viņi arī aicina EK priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen) Eiropas Zaļajā darījumā iekļaut mērķi līdz 2030.gadam samazināt emisijas par 55%.
EP deputāti norāda, ka pašreizējās darbības aviācijas un kuģniecības nozarē nespēj nodrošināt vajadzīgo emisiju samazinājumu, tāpēc visām dalībvalstīm savos nacionāli noteiktā devuma (NND) plānos jāiekļauj arī starptautiskās kuģniecības un aviācijas radītās emisijas. Savukārt Komisiju viņi mudina iekļaut jūrniecības nozari ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.
ES valstīm vajadzētu vismaz divkāršot savas iemaksas starptautiskajā Klimata pārmaiņu mazināšanas fondā, norāda EP.
EP piekodina nodrošināt, lai ES budžets pilnībā atbilstu ES starptautiskajām saistībām. Viņi pauž bažas, ka attīstīto valstu pašreizējie solījumi joprojām ievērojami atpaliek no to kolektīvā mērķa ik gadu ieguldīt klimata pārmaiņu apkarošanā 100 miljardus ASV dolāru.
Visbeidzot, viņi steidzami aicina visas ES valstis līdz 2020.gadam izbeigt visas tiešās un netiešās subsīdijas fosilajam kurināmajam.
«EP tikko pieņēma vērienīgu nostāju, gatavojoties klimata konferencei Madridē. Ņemot vērā ārkārtas stāvokli klimata un vides jomā, ir būtiski līdz 2030.gadam samazināt mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%. Mēs šodien esam arī nepārprotami un savlaicīgi nodevuši savu vēstījumu EK pāris nedēļas, pirms tā nāks klajā ar paziņojumu par Eiropas Zaļo darījumu,» norādīja EP Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājs Paskāls Kanfans (Pascal Canfin).
Lasiet arī: Eiropas Parlaments prasa novirzīt papildu divus miljardus eiro klimata aizsardzībai
Rezolūcija par klimata un vides ārkārtas stāvokļa izsludināšanu tika pieņemta ar 429 balsīm par, 225 pret un 19 atturoties. Rezolūcija ar EP ieteikumiem COP25 konferencei tika pieņemta ar 430 balsīm par, 190 pret un 34 atturoties.
Daudzas valstis, pašpārvaldes un zinātnieki jau iepriekš pasludinājuši, ka mūsu planētas klimats un vide ir ārkārtas stāvoklī.
EK jau ir ierosinājusi līdz 2050.gadam sasniegt oglekļa neitralitāti, tomēr ES Padome to nav apstiprinājusi, jo tam iebilda Polija, Ungārija un Čehija.